Lai arī arvien biežāk tiek runāts par tiesiskuma lomu sabiedrībā – par to, cik svarīga ir konstitucionālo vērtību stiprināšana, lai vairotu sabiedrības pārliecību par Latviju kā tiesisku valsti, kurā valda demokrātija un ikvienam ir vienādas tiesības uz aizstāvību, aktuālās tiesvedības Latvijā bieži vien liek apšaubīt gan tiesnešu, gan prokuroru godaprātu. Arvien mazāk cilvēku redz Latviju kā tiesisku valsti, kas ievēro sabiedrības tiesību un interešu aizstāvību. Neapšaubāmi, ka tieši Ventspils mēra Aivara Lemberga tiesvedība ir viens no šī brīža spilgtākajiem piemēriem tam, kā tiesiskais nihilisms grauj tieslietu sistēmas reputāciju sabiedrībā.

Lemberga lieta divdesmit gadu garumā ļoti skrupulozi izgaismojusi Latvijas tieslietu sistēmas ēnas puses, liekot apšaubīt, ka tiesiskuma princips, kas ietverts Satversmes 92. pantā, kurš paredz ikviena tiesības aizstāvēt tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā, vispār kā tāds tiek ievērots.

T.s. Lemberga prāvas sākums meklējams 1999. gada 24. maijā. Lai arī visus šos garos gadus publiskajā telpā radīts iespaids, ka pie krimināllietas neadekvāti garās izskatīšanas vainojams pats politiķis, kurš nekādi nespēj atzīties visā, ko prasa prokurori, tā vien izskatās, ka krimināllieta tomēr stiepta garumā, izmantojot tieši dažādas prokuroru dažādas veiklas manipulācijas ar kriminālprocesuāliem terminiem, faktiem un datumiem, kā arī vadoties pēc izmaiņām pašā Kriminālprocesa likumā.

Divdesmit gadu garumā pret Lembergu pieļauti vairāki procesuāli pārkāpumi, tostarp viņam nav bijis ļauts pamatot savus lūgumus, nav bijis ļauts pratināt lieciniekus, nav bijis ļauts filmēt tiesas procesu, lai pārraidītu to internetā, un kopumā no prokuratūras un tiesas puses darīts teju viss, lai ierobežotu viņa tiesības uz aizstāvību. Neskatoties uz to visu, Lemberga lieta nesen piedzīvojusi jaunu pavērsiena punktu – viņam nozīmēts valsts aizstāvis, lai gan uz vienlīdzīgiem noteikumiem politiķis bija piedāvājis savu advokātu. Kā tad sanāk? Lembergs tiesājas ar valsti un valsts viņam nozīmē savu aizstāvi?

Arī nesenais Saeimas deputātu ierosinājums ierobežot tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu liek domāt, ka tā nav nejaušība, ka laikā, kad Lemberga aizstāvībai beidzot dots vārds, tas varētu būt kārtējais mēģinājums liegt politiķim tiesības uz aizstāvību.

“Skaidrs, ka tas ir sveiciens Aivaram Lembergam. Par to šaubu nav. Ja visa Saeima rīkojas, lai neļautu manam advokātam runāt, tas nozīmē, ka es esmu ārkārtīgi bīstams politiskajai elitei,” komentējot deputātu ierosinājumu, žurnālistiem norāda pats Lembergs.

Viņš atgādināja, ka viņa lietā prokuroriem bija iespēja teikt apsūdzības runu 84 tiesas dienas. “Pierādījumus mums vākt neļāva, lieciniekus pratināt neļāva, pieteikt lūgumus neļāva, un, ja debašu runu nevar teikt, tad kā?” retoriski vaicāja politiķis.

“Bet varbūt problēma ir tā, ka apsūdzībā samesti 300 lēmumi, kur neviens no tiem nav nodarījis ļaunumu un tas neatbilst nevienam Kriminālprocesa likuma pantam? Varbūt tur ir tā problēma? Un kāpēc par izspiešanu Kokalis, Gulbis un Krūmiņš sāka runāt 2007. gadā un Krastiņš 2008. gadā? Tas bija 15 gadus vēlāk, nekā tas notikums. Vai tas nerada aizdomas, ka tur ir kaut kas falšs? Varbūt tur ir tā problēma, nevis debašu ilgumā? Varbūt ir problēma safabricētās lietās, kuras prokurori nevar aizstāvēt?” turpināja Lembergs.

Skaidrs, ka situācija, kur pirmajā instancē lieta tiek izskatīta divdesmit gadus, ir ārpus ne tikai saprātīgiem termiņiem, bet arī saprāta robežām. Runa ir ne tikai par valsts līdzekļu izšķērdēšanu vairāku gadu garumā, bet arī par prokuratūras un tiesas reputāciju. Neapšaubāmi, ka tieši Lemberga lieta ir nepārprotami vissāpīgāk grāvusi pilsoņu uzticību tiesu institūcijām un tiesiskumam valstī kopumā.

Kā liecina pērn veiktā SKDS aptauja, Latvijas iedzīvotāju uzticība tiesu sistēmai ir viena no zemākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū – Latvijā tiesu sistēmai netic 42% iedzīvotāju (no tiem nemaz neuzticas 14%). Tikai 39% respondentu uzticas Latvijas tiesu sistēmai (no tiem tikai 3% uzticas pilnībā).

Savukārt Lemberga lietas prokurors Juris Juriss pauž viedokli, ka notiekot apzināta kriminālprocesa novilcināšana. “Tiesas sēdēs esam izteikuši savu viedokli par šī kriminālprocesa novilcināšanu no Aivara Lemberga aizstāvju puses, jo viņi, mūsu kā valsts apsūdzību uzturošo prokuroru ieskatā, ļaunprātīgi izmanto savas kriminālprocesuālās tiesības,” intervijā LA.lv stāsta prokurors Juriss un, vērtējot kriminālprocesa novilcināšanas iemeslus, īpaši uzsver, ka aizstāvība izmanto likumā noteiktās tiesības “ļaunprātīgi”.

Tajā pašā laikā gan jāatzīmē, ka prokurora apgalvojums ir nepamatots, jo tas ir pretrunā ar paša Kriminālprocesa likuma pamatnoteikumiem, jo rīkojoties Kriminālprocesa likumā noteikto normu ietvaros, nav iespējama to “ļaunprātīga” izmantošana, jo tās tiek izmantotas tā, kā likumā noteikts.

Tāpat bez “saprātīga termiņa ievērošanas” nosacījuma kriminālprocesā ir noteikti ne mazāk svarīgi vairāki citi principi. Tādējādi prokurors Juriss nepamatoti šo vienu principu izvirza un uzsver kā vienīgo būtisko šīs lietas izskatīšanas gaitā, lai gan ne mazāk svarīgs ir arī vienlīdzības princips un procesuālo pilnvaru līdzvērtības princips, kas nodrošina kriminālprocesā iesaistītajām personām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu un garantēto tiesību līdzvērtīgu īstenošanu.

“Patlaban galvenais mērķis ir neļaut runāt. Mērķis ir viens – liegt tiesības uz aizstāvību. Tāds ir Saeimas darbības mērķis, lai izrēķinātos ar politiķi Lembergu, jo normālā, tiesiskā ceļā viņa vainu pierādīt nav iespējams, ja maniem aizstāvjiem dod vārdu. [..] Viņi visi šobrīd šausmīgi nervozē, jo, ja paklausās, pēc kā izklausās tās apsūdzības, tad mani advokāti, ja viņiem ļaus runāt, neatstās [no apsūdzības] akmeni uz akmens,” uzsvēra Lembergs.

Tā vien šķiet, ka vienīgais, ko šobrīd prokuratūra var darīt, ir ļaut Lembergam sevi aizstāvēt, kā to nosaka Satversme, jo pretējā gadījumā tieslietu sistēmas reputācija, kura jau tā šobrīd ir ļoti kritiskā līmenī, var arī sabiedrībā vēl turpināt pazemināties. Ticība tieslietu sistēmai nenoliedzami ietekmēs ne tikai pilsoņu noskaņojumu, bet arī uzņēmēju interesi attīstīt savu biznesu Latvijā un citu valstu vērtējumu, jo šobrīd tiesību hierarhijā ierakstītā pamatnorma, ka Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts, diemžēl ne vienmēr atbilst patiesībai. Un valstij tik tiešām par to vajadzētu sākt satraukties.

Foto: F64

Komentāri