Lai pilnveidotu ģenerālprokurora atlases kārtību, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā “Par tiesu varu” un Prokuratūras likumā. Lai arī Tieslietu ministrija skaidro, ka grozījumu galvenais mērķis ir palielināt koleģiālas institūcijas Tieslietu padomes lomu piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanas procesā, prokuratūrā šīs izmaiņas uzskata par politiski motivētām. Tāpat ir aizdomas, ka tās ir mēģinājums vājināt Ģenerālprokuratūras lomu tiesu sistēmā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsver, ka ģenerālprokurora amats ir viens no augstākajiem amatiem tiesu varas sistēmā, tāpēc atklāta, profesionāla un uz vienotiem vērtēšanas kritērijiem balstīta ģenerālprokurora amata pretendentu atlases kārtība ir būtiska, lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai un tiesu varai kopumā.

Tajā pašā laikā nevar nepamanīt dažādas pretrunas likuma grozījumos. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kura otrais termiņš šajā amatā beidzas pēc sešiem mēnešiem, jauno kārtību sauc par politiski motivētu. “Pirmkārt, jau iepazīstoties ar šiem grozījumiem, man ir radies iespaids, ka tos ir izstrādājis cilvēks, kuram nav nekādas izpratnes par prokuratūru un tās darbu,” žurnālistiem uzsver Kalnmeiers.

Izmaiņas likumā paredz, ka tagad uz ģenerālprokurora krēslu varēs pretendēt cilvēks, kurš kādu laiku ir bijis juridisko zinātņu pasniedzējs un strādā, piemēram, par advokātu. Galvenais, lai viņa kopējais stāžs ir 15 gadi. “Vai par zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju var kļūt policists vai mācībspēks, kurš nav advokāts? Nevar. Bet attiecībā uz ģenerālprokuroru mēs pēkšņi atveram plaši durvis vaļā un sakām, lūdzu, nāciet!” komentēja pašreizējais ģenerālprokurors.

Vai tas nozīmē, ka šādas priekšlikums paver iespēju prokuratūras vadībā nonākt politiski vadāmai personai?

“Tieslietu ministrijas izstrādātie Prokuratūras likuma grozījumi ir brāķis un parāda tikai līmeni, kādā likumprojekta autori ir strādājuši un kāds ir to patiesais mērķis – maskējoties aiz vēlmes sakārtot prokuratūras darbu, tiks nodarīts tikai būtisks kaitējums,” medijiem norāda Kalnmeiers, neslēpjot, ka rodas sajūta, ka ģenerālprokurora kandidāts ir viens un tas ir jau zināms.

Nepamanīts nepaliek arī fakts, ka Bordāna piedāvātajā variantā kandidāts jāizvirza mēnesi pirms esošā ģenerālprokurora termiņa beigām, kas nozīmē, ka valsts noslēpuma pielaides piešķiršanu var nepaspēt izvērtēt un kandidāts nevarēs sākt strādā laikā.

Līdz ar to loģiski rodas jautājums – vai tas ir mēģinājums vājināt prokuratūru un padarīt tās vadītāju politiski ietekmējamu? Jo kā var būt tā, ka prasības ģenerālprokuroram tagad būs zemākas nekā zemāk esošiem virsprokuroriem?

Foto: F64

Komentāri