Neskatoties uz ārkārtējo situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un LR Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča noteikto, ka mutvārdu tiesas sēdes tiek aicinātas noturēt tikai lietās, ka saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību, viena no retajām krimināllietām, kura marta beigās un aprīļa sākumā norisinājās pēc iepriekš sastādītā grafika arī ārkārtējās situācijas apstākļos, bija Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta. Portāls NRA.lv, sekojot līdzi tiesvedības procesam, atklājis, ka, ignorējot Covid-19 draudus, tiesā pirmdien, 30. martā, norisinājies strīds par Anrija Lemberga neparakstītu apliecinājumu par kontaktu ar Covid-19 skartajām personām, kas ikvienam, saskaņā ar likumu, ļauj konstatēt iespējamu nolaidību tiesas sastāva priekšsēdētājas Irīnas Jansones rīcībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu tiesas sēdes priekšsēdētājs seko līdzi ne tikai tam, kuras šajā lietā izsauktās personas ieradušās, vai ir paziņots par tiesas sēdi personām, kuras nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par to neierašanās iemesliem, bet arī par jebkuru organizatorisku rīkojumu izdošanu, organizējot tiesas sēdes norisi.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesā ir noteikti organizatoriski pasākumi, kas saistīti ar pandēmijas izplatības risku mazināšanu, ievērojot Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un atbildīgo institūciju izplatīto informāciju, sniegtās rekomendācijas par koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu, Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 16. marta paziņojumu, Tieslietu ministrijas 2020. gada 16. marta Vadlīnijas rajona (pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā un pamatojoties uz likuma Par tiesu varu 33. panta trešās daļas 4.1. punktu, 40. panta trešo daļu.

Lai arī noteikts, ka tiesas apmeklētajiem ir jāparakstās, ka viņi 14 dienas nav bijuši saskarsmē ar Covid-19 avotu, attiecībā uz Anriju Lembergu tas nav ticis darīts – tiesa nebija noskaidrojusi, vai Lembergs ir bijis izbraucis ārpus Latvijas Republikas robežām vai nav. Pēc Anrija Lemberga paustā sēdē, viņam šāds dokuments nav ticis dots parakstīt, lai gan lejā pie apsardzes, pirms ienākšanas tiesā visām personām, kas apmeklē tiesas sēdi, esot jādod apliecinājums par to, ka šī persona neatbilst nevienai paaugstinātā riska grupai, kas noteikta Ministru kabineta rīkojumā, un ka nav izbraukusi ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Lai arī pēc likuma tiesas sastāva priekšsēdētājai Jansonei vai viņas pilnvarotai personai bija jāpārliecinās, vai šāds apliecinājums parakstīts, tas nav ticis izdarīts, kā rezultātā, iespējams, esam kļuvuši liecinieki tiesas sēdes priekšsēdētājas nolaidībai un tagad vien atliek gaidīt 14 dienas un cerēt, ka tam nebūs epidemioloģiskas sekas.

Tajā pašā laikā redzams, ka tiesas sēdes priekšsēdētājas ieskatā aizstāvība ir labākais uzbrukums – viņa jau Valsts policijai ir nosūtījusi informāciju par Anrija Lemberga iespējamo atrašanos ārpus Latvijas teritorijas valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un tai sekojošu pašizolācijas noteikumu neievērošanu.

Tieši šis apstāklis arī bija pamatā, kādēļ Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1. aprīlī atlika lietas izskatīšanu.

Bet ikvienam ir skaidrs, ka šādas informācijas noskaidrošana ir tiesas sēdes priekšsēdētājas ziņā, kura ārkārtas situācijā arī uzņemas atbildību par to, vai visi tiesas dalībnieki ir iesnieguši medicīniskus dokumentus par iespējamo saslimšanu vai parakstījuši noteiktu apliecinājumu, ka nav bijuši saskarsmē ar Covid-19 avotu.

No malas raugoties, tā vien šķiet, ka ar šo iesniegumu Valsts policijai, tiesas sēdes priekšsēdētāja Jansone pati varētu būt mēģinājusi novērst citu lietas izskatīšanā iesaistīto dalībnieku uzmanību no savas neizdarības un pat iespējamās nolaidības. Vai tiesnesei šis šaha gājiens ar zirdziņu izdosies – redzēsim jau pavisam drīz.

Foto: F64

Komentāri