Tuvojas brīdis, kad Tieslietu padomei būs jāizraugās jauns Latvijas ģenerālprokurors – vasarā pilnvaras beigsies pašreizējam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, un likums patlaban paredz, ka par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas (AT) tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā vai ne mazāk kā desmit gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā. Līdz šim publiski zināms, ka amatam pieteikušies vismaz četri prokuroriem, no kuriem divi ir valsts apsūdzības uzturētāji tā saucamajā Lemberga lietā, kas, kā zināms, jau uzstādījusi rekordu Latvijā izskatīšanas ilguma ziņā.
Marta beigās Tieslietu padome apstiprināja ģenerālprokurora amata kandidātu konkursa, vērtēšanas kārtības un kritēriju nolikumu un drīz pēc tam tika izsludināts arī amata kandidātu pieteikšanās konkurss. Kandidāti, kas būs saņēmuši pozitīvu atzinumu par atbilstību likumā “Par valsts noslēpumu” noteiktajām prasībām, tiks uzklausīti Tieslietu padomes sēdē.
Pašlaik jau zināms, ka uz augsto amatu pretendē Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris un Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs. Ņemot vērā vairuma pārliecību, ka nākamajam ģenerālprokuroram jābūt ne tikai pieredzei darbā prokuratūrā vai tiesā – attiecīgi prokurora vai tiesneša amatā, bet arī spējai paust savu viedokli, vēlmei nodrošināt neatkarīgu prokuratūras darbību un ar nevainojamu reputāciju, uzmanību piesaista fakts, ka divi no kandidātiem – Juriss un Ilsteris ir valsts apsūdzības uzturētāji tā saucamajā Lemberga lietā. Līdz ar to rodas loģisks jautājums – vai dalība Lemberga lietā ir obligāts nosacījums, lai ieņemtu ģenerālprokurora amatu, vai tas dod papildus punktus?
Lai arī nevienam no šiem kandidātiem nevar pārmest kritērijos noteikto pieredzi un komunikācijas spējas, nevar nepamanīt, ka attiecībā uz nevainojamu reputāciju Jurim Jurisam varētu būt zināmi trūkumi. Juriss medijos nereti tiek saistīts ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni – portālā Pietiek.com bieži aprakstīti darījumi, kur figurējis abu vārds. Turpat arī publiskotā sarakste netieši parāda, ka prokurors Juriss varētu būt “izpalīdzējis” Meroni un viņa juridiskajiem kompanjoniem ne tikai lielās lietās, bet arī dažādos “sīkumos”.
Jāsaka, ka arī Ilsteris, lai arī netiek publiski saistīts ar Meroni, iespējams, ir apzināti izvairījies no tā, lai Šveices advokātam kaut kādā veidā būtu jāatskaitās par viņam uzticētās mantas stāvokli. Vēl vairāk – viņš iepriekš izteicies, ka viņam līdz šim nav radušās nekādas aizdomas par to, vai šie līdzekļi būtu izlietoti negodprātīgi, kas gan nesakrīt ar plašsaziņas līdzekļos publiskoto informāciju par to, ka Šveices advokāts it kā pat apzināti un mērķtiecīgi izšķērdējis sev uzticēto mantu un faktu, ka Meroni, tikai stājoties spēkā likumam “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, bijis spiests tomēr pieteikties kā patiesais labuma guvējs vairākos Latvijas uzņēmumos. Protams, nevar izslēgt, ka prokurori tiešām nav bijuši informēti par Šveices advokāta darījumiem ar glabāšanā nodoto mantu, bet īsti nav saprotams, kāpēc prokuratūra tā arī nav reaģējusi uz medijos izteiktajām aizdomām un tās pārbaudījusi.
Tāpat novērots, ka tuvojoties ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera termiņa beigām, reklāma ar Jurisa dalību arvien biežāk parādījusies portālā BNN, kas nereti tiek saistīts ar Meroni. Tajā Juriss sniedzis gan interviju kā Lemberga lietā iesaistītais, gan plaši izklāstījis savu vīziju par veicamo ģenerālprokurora amatā.
Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs pamanījis, ka ap ģenerālprokurora izraudzīšanas procesu notiek dīvainas lietas. Viņš žurnālistiem izteicies, ka Meroni kopā ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) virza divus prokurorus – Juri Jurisu un Jāni Ilsteru. “Viņi cer, ka vienu no diviem Bordānam izdosies izstumt cauri Tieslietu padomei, kur Bordānam ir divas balsis – viņa paša balss un Jura Juraša,” komentējis Lembergs.
Ironiski, ka prokuroru uzticēts izvēlēties būšot tieši Jurim Jurašam, kurš pilda Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja pienākumus un vienlaikus ir arī apsūdzēts par valsts noslēpuma izpaušanu. “Tā ir unikāla situācija – Ģenerālprokuratūra apsūdz Jurašu un uztur apsūdzību tiesā, bet vienlaicīgi Jurašs izvēlēsies priekšnieku prokuroram, kurš uztur viņam apsūdzību,” sacīja Lembergs.
Varbūt Tieslietu padome ir izveidojusi kādus īpašus kritērijus ģenerālprokurora amata kandidātiem, par kuriem sabiedrība neko plašāk nezina? Varbūt viens no kritērijiem ir prokurora aktīva iesaistīšanās Lemberga lietā? Ja tā, tad nevar izslēgt, ka arī trešais valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Aivis Zalužinskis varētu pieteikt savu kandidatūru augstajam amatam.
Un kādi tad īsti varētu būt šie kritēriji? Aizstāvības debašu runas ierobežošana? Aizstāvības pieaicināto liecinieku pratināšanas aizliegums? Tiesas procesa filmēšanas aizliegums? Vai vēl citi no tiesiskuma aspekta diskutabli vērtējami apstākļi, kas jau vairākus gadus pavada Lemberga lietu? Cik īsti plusiņi topošajam ģenerālprokuroram Lemberga lietā jāsavāc un vai ar šiem kritērijiem tiks iepazīstināta sabiedrība?
Būtu gan bezgala skumji, ja Latvijā būtu ģenerālprokurors, kuram interesētu tikai vienas konkrētas lietas iznākums un aiz kura neviļus pavīdētu kāda Šveices advokāta raustītie striķīši.