Drīzumā noslēgsies pieteikšanās periods Tieslietu padomes izsludinātajam Ģenerālprokurora amata kandidātu konkursam – likums nosaka, ka Saeimai apstiprināšanai ģenerālprokurora amatā tiks virzīts kandidāts, kurš būs saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu. Uzmanību gan piesaista kāds fakts, proti, Tieslietu padomēs sastāvā ir arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, smagā noziegumā apsūdzētais Juris Jurašs (JKP). Tas noteikti uzskatāms par bezprecedenta gadījumu – apsūdzētais lems par jauno Latvijas ģenerālprokuroru. Kuram tiesiskuma standartam tas vispār atbilst?
Kā zināms, aprīļa sākumā tika nolemts, ka Saeimas Juridisko komisiju turpmāk vadīs Juris Jurašs. Tas, ka Juridiskās komisijas ziņā ir tieslietu jomas likumprojektu sagatavošana izskatīšanai Saeimā, tai skaitā tā atbild par likumiem, kas reglamentē tiesu sistēmas darbu, Juraša kā smagā noziegumā apsūdzētā virzīšana šim amatam raisījusi daudzus jautājumus par Jaunās konservatīvās partijas sludināto “bezkompromisa tiesiskumu”. Vai kur citur redzēts, ka deputāts, kuram ir krimināllieta par valsts noslēpuma izpaušanu, ieņem amatu, kas saistīts ar tieslietu jomas, tai skaitā kriminālprocesa likumdošanas jautājumiem?
Saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs ir arī viens no astoņiem Tieslietu padomes pastāvīgajiem locekļiem, tātad viņam būs tiesības izraudzīties arī jauno ģenerālprokuroru, kas attiecīgi būs priekšnieks viņa apsūdzības lietas prokuroram. Vai tas atbilst tiesiskas valsts, kāda tiecas būt Latvija, principiem un ja tā, tad tieši kuriem?
Lai arī Jurašs, protams, savu vainu viņam inkriminētajā noziegumā neatzīst, skaidrs, ka šādā situācijā būtu tikai normāli gaidīt kriminālprocesa beigas, nevis Tieslietu padomē, kas sludina, ka ir tiesas neatkarības stiprināšanas garants, ļaut strādāt smagā noziegumā apsūdzētai personai, kurai par Krimināllikuma 94. panta pārkāpšanu var draudēt pat sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Šeit taču skaidri nolasās motivācija izvēlēties nākamo ģenerālprokuroru – iespējams, kādu, kas piekrīt Jurašam, ka viņam izteiktā apsūdzība ir absurda un neatbilst patiesībai.
Šeit gan būtu jārunā ne tikai par iespējamo Juraša ieinteresētību ģenerālprokurora izvēlē, bet arī par Latvijas kā tiesiskas valsts tēlu pasaulē – vai Latvijas tiesu sistēma un tiesu vara var tikt uzskatīta par neatkarīgu, ja pie likuma izstrādāšanas un virzīšanas atrodas smagā noziegumā apsūdzēta persona? Vai citās valstīs kaut kas tāds vispār būtu iespējams?
Ja Latvija vēlas no citām valstīm īpaši atšķirties, tad, kā reiz, šis ir īstais veids, taču tas noteikti nav pareizākais, jo tas grauj ne tikai Latvijas kā valsts tēlu, bet arī sabiedrības uzticību tiesu varai, kas jau tā ir kritiski zema. Vai tiešām tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un pats Jurašs ir gatavi riskēt ar to, ka vairs nebūtu neviena, kas Latviju sauktu par tiesisku valsti? Vai tas ir tas slavenais “bezkompromisa tiesiskums”, par ko JKP tik daudz runā? Izvēlēties nākamo ģenerālprokuroru tādu, kas atbilst viņu abu priekšstatam un bez jebkādiem kompromisiem?
Foto: F64
