Pagājušajā nedēļā noslēdzās pieteikšanās konkursā uz ģenerālprokurora amatu – konkursā pieteikušies astoņi pretendenti, tai skaitā arī bijušais prokurors, Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris. Lai arī viņš ir pieredzes bagātākais ģenerālprokurora amata kandidāts, paredzams, ka viņam būs visgrūtāk izpelnīties Tieslietu padomes, kas šogad pirmo reizi izvēlēsies ģenerālprokuroru, atbalstu, jo Kūtris varētu būt visai neērts kandidāts tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP), kurš, jau kopš stāšanas ministra amatā, ir lūkojies pēc sev paklausīgāka ģenerālprokurora.
Kamēr citi kandidāti, tai skaitā arī t.s. Lemberga lietas prokurori Juris Juriss un Jānis Ilsteris, varētu būt Bordānam daudz izdevīgāki pretendenti uz augsto amatu, kaut vai ņemot vērā tieslietu ministra neslēpto interesi par Lemberga lietas iznākumu, Kūtris noteikti nav atrodams Bordāna “favorītu sarakstā”, jo savulaik kandidējis Saeimas vēlēšanās no Bordāna nīstās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un bijis arī aktīvs Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tiesiskuma ideoloģijas kritizētājs.
Kūtra ieskatā, bordānistiem tiesiskums ir tikai tik tālu, kamēr tas neskar pašus. Viņš arī asi kritizējis Bordāna savulaik sūtītās vēstules ārvalstu vēstniecībām: “Atvainojos, ja izteikšos visai skarbi, bet tieslietu ministram, kurš apšauba tiesiskuma pastāvēšanu savā valstī, būtu jāatkāpjas no amata. Vai nu viņš kādam kalpo, vai viņš no kāda baidās, vai arī viņam gribas būt tādam mazam ķeizariņam. [..] Viņš vēlas nodrošināties ar starptautisku aizmuguri. Tās visas publiskās uzstāšanās un tiesu varas augstāko amatpersonu apvainošana tikai parādīja šīs politiskās frakcijas izpratni par to, kas ir “bezkompromisu tiesiskums”: ja mēs esam pateikuši, kurš ir noziedznieks, tad tā tas arī ir, un tā ir pareizā tiesiskuma izpratne.”
“Bordāns grib komandēt. Tas, ko viņš publiski izteicies par ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju – nu, jā, runāt jau var. Ja viņš būtu mazs ķeizariņš, viņš šīs augstās amatpersonas varētu nomainīt. Taču Latvija ir tiesiska valsts,” intervijā savulaik paudis Kūtris.
Arī Tieslietu padomē esošā Jura Juraša (JKP) balsi Kūtrim, visticamāk, neredzēt, jo savulaik viņš izteicies, ka “gribētu dzirdēt, lai arī Jurašu kāds tagad uzrunātu – “smagā noziegumā apsūdzētais”, jo Latvijā taču ir tendence šādi saukt cilvēkus, kuri ir krimināli apsūdzēti.”
Skaidrs, ka šāda kritika diez vai bordānistiem būs gājusi pie sirds un tas nozīmē, ka Bordāns darīs visu iespējamo, lai Kūtris nekļūtu par nākamo ģenerālprokuroru, jo tas nozīmē, ka JKP tomēr nebūtu pašiem savs iztapīgs ģenerālprokurors bez mugurkaula, kuru varētu dancināt pēc saviem ieskatiem un Bordāna neveiksmīgie aicinājumi Ministru kabinetam vērtēt vēl esošā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību ieņemamajam amatam būtu bijis tuvākais solis prokuratūras kontroles pārņemšanai savās rokās.
Taisnības labad jāsaka, ka diez vai Bordāns ir gatavs samierināties ar šādu iespējamo neveiksmi un, kā jau ierasts, drīz vien varam kļūt par aculieciniekiem kādai plaši sazarotai melnā PR kampaņai pret pieredzes bagātāko ģenerālprokurora amata kandidātu.
Tostarp jāatgādina, ka arī savulaik, kad tuvojās Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amata termiņa beigas un publiski izskanēja, ka šim amatam virzīs toreizējo partijas “No sirds Latvijai” deputātu Gunāru Kūtri, JKP bija tie, kas visskaļāk kliedza, ka tas tā nedrīkstot notikt.
Kas liek domāt, ka Bordāns vismaz šoreiz ies pa demokrātiskas izvēles un tiesiskuma ceļu? Jo arī tagad taču likmes ir augstas – varbūt pat vēl augstākas.
Foto: F64
