Valdošā koalīcija turpina virzīt Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas paredz, ka tiesa nosaka tiesas debašu un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Taču raugoties uz šo grozījumu virzību, arvien vairāk liekas, ka šos grozījumus faktiski virza prokurors Juris Juriss, kurš šobrīd ir arī viens no kandidātiem uz ģenerālprokurora amatu.

Aprīļa beigās Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē tika diskutēts par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kurus izstrādājusi Tieslietu ministrija (TM) un kas paredz ierobežot debašu runas un pēdējā vārda teikšanas brīvību. Attiecīgie priekšlikumi sagatavoti uz trešo, t.i., galīgo lasījumu Saeimā.

Jau no pašiem idejas pirmsākumiem radušās bažas, ka šie Kriminālprocesa likuma grozījumi pielāgoti vienai konkrētai lietai – Ventspils mēra Aivara Lemberga lietai, kura tiesā tiek skatīta jau divpadsmit gadus. To pamanījuši arī tieslietu eksperti, kas atzinuši, ka likuma grozījumi ne tikai būtiski ierobežo tiesības uz taisnīgu tiesu, bet ir speciāli veltīti Lemberga krimināllietai, par kuras novilcināšanas apstākļiem ir dažādi viedokļi, tostarp, ka esošo situāciju izveidojis pats prokurors Juris Juriss.

Tieši šajā Saeimas apakškomisijas sēdē atklājies, ka identiskas pozīcijas šajā jautājumā ir ģenerālprokurora amata kandidātam Jurim Jurisam un Jāņa Bordāna vadītās TM Krimināltiesību departamenta direktorei Indrai Gratkovskai, līdz ar to radies iespaids, ka grozījumus likumprojektā izstrādājusi nevis TM, bet gan t.s. Lemberga krimināllietas vadošais prokurors un apsūdzības uzturētājs Juriss. Tieši viņš sēdē visaktīvāk aģitēja par cilvēktiesības ierobežojošiem likuma grozījumiem, vairākkārt aicinot atbalstīt Tieslietu ministrijas viedokli.

Tā uzskata arī pats Lembergs, kurš savulaik komentējot šo jautājumu, norādījis, ka “šie likuma grozījumi ir speciāli radīti Aivaram Lembergam, lai viņa aizstāvji nevarētu teikt aizstāvības runu, pat vairāk – valsts nozīmē valsts aizstāvi manas aizstāvības runas teikšanai un šos grozījumus faktiski ierosinājis Juriss”.

“Tad kā sanāk? Jūs izmeklēšanas procesā piedalīties nevarat. Otrkārt, jūs saņemat uz tiesu atsūtītus materiālus un tur arī pirmo reizi redzat tos. Jūs pievienot savus pierādījumus tikpat kā nevarat, jo tad jūs sagraujat prokuroru apsūdzību. Papildus tam, prokurors piesaka 80 lieciniekus un visus viņus nopratina, bet jums savus lieciniekus ir liegts pieteikt un beigās vēl neļauj teikt aizstāvības runu. Bet tad kāda ir jēga? Tad jau prokurors aizsūta uz tiesu apsūdzību, viņš lieciniekus ir jau nopratinājis pirmstiesā un uz tā pamata tiesnesis pieņem lēmumu. Protams, tāds tiesas process ir ļoti īss. Šodien apsūdzēja, bet rīt pieņem lēmumu,” norādīja Lembergs.

Līdzīgās domās ir arī vairāki deputāti un tiesnesis Juris Stukāns. Saeimas deputāts Uldis Augulis uzstāja, ka jāprecizē jēdziens “lietas izskatīšanas novilcināšana”: “Tas ir ļoti nekonkrēts jēdziens, kā dēļ iespējamas tā dažādas interpretācijas dažādās situācijās. Jāņem vērā tas, ka gan valsts apsūdzības, gan aizstāvības pusei faktiski vienmēr būs viedoklis par to, ka otra puses novilcina lietas izskatīšanu.”

Auguļa priekšlikumus sēdē argumentēti atbalstīja Saeimas deputāts Gundars Daudze, kā arī Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. “Mans viedoklis būs atšķirīgs no ministrijas viedokļa. Auguļa kungs ļoti pareizi visu paskaidroja. (..). Ļoti svarīgi ir tas, ka likumā paliek šī /pašreizējā/ redakcija ‒ “kam nav sakara ar lietu”, un tad tiek papildināts ar tiem vārdiem, ko Auguļa kungs piedāvā. Auguļa kunga redakcija tiešām ir precīzāka un noņem bažas, ka /par to, kas ir novilcināšana/ var būt subjektīvs viedoklis,” pauda Stukāns.

Tiesnesis Juris Stukāns aicināja deputātus saglabāt veselo saprātu un pieņemt konkrētus, nevis atsevišķam kriminālprocesam domātus likuma grozījumus. Uz to aicināja arī Augulis, uzsverot, ka “mēs mainām likumu nevis vienai dienai, bet visiem laikiem. Aicinu kolēģus būt saprātīgiem un nepaļauties kādiem nesaprotamiem virzieniem. Mums vajadzētu abstrahēties no kaut kādām personīgajām interesēm un ieklausīties it īpaši Stukāna kunga teiktajā tāpēc, ka viņš ir tiesnesis, kurš ikdienā ar to strādā. Es, protams, saprotu, ka Jurisa kungs arī ikdienā strādā, bet acīmredzot katram ir sava pozīcija.”

Kā zināms, pašlaik likumā ir noteikts, ka tiesas debašu ilgums un apsūdzētā pēdējā vārda ilgums nav ierobežots. Reizē ir spēkā norma, ka pēdējā vārda teikšana var tik pārtraukta, ja apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

Interesanti, ka sēdē visaktīvāk TM pozīciju aizstāvēja Juriss, kurš faktiski bija tas, kurš sarakstīja šo vietām absurdo, vietām nesaprotamo apsūdzību. Arī sekojot līdzi Lemberga tiesvedības gaitai, uzskatāmi redzams, ka Lembergam un viņa advokātiem nu nekādi neizdodas apmierināt prokuroru vēlmes.

Bet vai tiešām, lai ātrāk pasteidzinātu vienas lietas iznākumu, nepieciešamas tik kardinālas izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas nekādā veidā neatbilst jēdzienam “taisnīga tiesa” un kas ietekmēs ikvienu tiesvedību – ne tikai Lemberga? Vai tāda būs prokurora Jurisa kļūdas labošanas cena?

Foto: F64

Komentāri