Jau šonedēļ, 24. maijā, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga lietai aprit 21 gada jubileja. Šobrīd tiesā izskatāmā lieta pret Lembergu sākta virzīt 1999. gada 24. maijā, kas nozīmē, ka lieta tiek vesta jau 21 gadu. Tik ilgs process uzskatāms par rekordu ne tikai Latvijā, bet, iespējams, arī visā Eiropā. Pats Lembergs nelolo cerības par taisnīgu tiesvedības iznākumu, norādot, ka “Latvijā objektīva un taisnīga tiesa attiecībā pret mani vispār vairs nav iespējama”.
Lemberga krimināllieta norisinās jau divdesmit vienu gadu – lai arī šis lietas izskatīšanas laiks uzskatāms par nesamērīgu, tikai salīdzinoši nesen savu debašu runu sākuši teikt aizstāvības pārstāvji. Tajā pat laikā arvien biežāk medijos lasāms par to, ka ne Lembergs, ne viņa advokāti nekādi nespēj apmierināt prokuroru vēlmes un tiek darīts viss, lai tiesas debates pārtrauktu. Arī nesen ierosinātie grozījumi Kriminālprocesā ar mērķi saīsināt tiesvedību ilgumu, mudina domāt, ka tas viss Lemberga dēļ un faktiski tiek darīts viss, lai aizstāvībai liegtu izteikties.
Kaut arī visus šos garos gadus publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka pie krimināllietas neadekvāti garās izskatīšanas vainojams pats Lembergs, tieši prokurori kriminālprocesu būtiski novilcinājuši jau laikā, kad prokurori bija kriminālprocesa virzītāji – t.i., no 1999. gada maija līdz 2008. gada augustam. Tieši prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt divreiz. Vispirms 2016. gada 16. jūnijā, bet pēc tam – 2017. gada 24. aprīlī, kad steidza mīkstināt un grozīt Lemberga apsūdzības. Prokurori gan joprojām neatzīst šādu faktu.
Pats Lembergs ne reizi vien norādījis, ka divdesmit gadu garajā tiesvedībā pret viņu vērsti vairāki pārkāpumi, tostarp viņam nav ļauts pamatot savus lūgumus, nav ļauts pratināt lieciniekus, un kopumā šo gadu laikā ir darīts viss, lai maksimāli apgrūtinātu viņa tiesības uz aizstāvību. Pērn viņam piešķirts arī valsts aizstāvis, kurš gan, pēc Lemberga sacītā, darbojas ne viņa interesēs. “Šobrīd pret mani darbojas trīs valsts institūcijas – tiesa, prokurori un valsts aizstāvis. Man aizstāvju tiesā nav,” tā komentējis politiķis.
Lai panāktu atklātību viņa krimināllietas ietvaros, Ventspils mērs vairākkārt ir lūdzis atļaut filmēt un pārraidīt tiešraidē tiesvedības procesu. Pēc prokuratūras iebildumiem viņš uz savu lūgumu saņēmis vienu atteikumu pēc otra. “Tiesa nevēlas atklātību,” norāda Lembergs, uzsverot, ka atklātības gadījumā visai Latvijai būtu redzams, kā patiesībā viņš uzvedas tiesas zālē un ka viņa uzvedība nesaskan ar to, kā to apraksta prokurori.
Runājot par notiekošo tiesvedībā, Lembergs norādījis, ka tiesa viņa lietā turpina darīt visu, lai liegtu viņam pilnvērtīgas tiesības uz aizstāvību. “Līdz ar to ir izveidojusies paradoksāla situācija – Satversmē ir rakstīts, ka man ir tiesības uz aizstāvi. Un arī visos pasaules demokrātijas dokumentos tas tā ir ierakstīts, bet man šādas tiesības Latvijas Republikā nav izdevies realizēt,” norādīja Lembergs.
Skatoties uz Lemberga lietas virzību, arvien biežāk rodas sajūta, ka Satversmē deklarētais jēdziens “taisnīga tiesa” šodien pastāv tikai uz papīra un šāda lietas izskatīšana 21 gada garumā grauj ne tikai sabiedrības uzticību tiesu varai, bet arīdzan pārliecību, ka tiesā jebkurš valsts pilsonis var remdināt savas alkas pēc patiesības, likumības un taisnīguma.
Foto: F64
