Lai arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga lieta norisinās jau ilgāk nekā 21 gadu, tai joprojām nav redzams gals. Arī sprieduma laiku grūti prognozēt, lai arī šī ir viena no retajām mutvārdu procesā skatāmajām lietām pat Covid-19 pandēmijas laikā. Pats Lembergs nelolo cerības uz taisnīgu lietas iznākumu, jo vairāku gadu garumā jau pieļauti neskaitāmi pārkāpumi, kas liek apšaubīt objektīvu sprieduma iespējamību. Turklāt, ja arī spriedums būs Lembergam labvēlīgs, par ko gan pastāv lielas šaubas, nenoliedzami, ka nesamērīgi ilgās tiesvedības dēļ politiķis no valsts varētu pieprasīt kompensācijas, kas mērāmas neskaitāmos miljonos eiro. Šis gan būtu tikai viens iemesls, kāpēc pie varas esošie ir ieinteresēti darīt visu, lai Lemberga lieta arī turpmāk nebūtu pārāk objektīva.

Lai arī apsūdzība Lembergam tika celta 2008. gadā, lieta pret Lembergu sākta virzīt jau 1999. gada 24. maijā, kas nozīmē, ka kopumā lieta tiek vesta jau 21 gadu. Tik ilgs process noteikti uzskatāms par rekordu Latvijā, un vismaz līdz šim publiski nav zināms par citām tiesvedībām, kas ilgtu šādu vai līdzīgu laika periodu.

Kaut arī visus šos garos gadus publiskajā telpā tiek radīts iespaids, ka pie krimināllietas neadekvāti garās izskatīšanas vainojams pats Lembergs, tieši prokurori kriminālprocesu būtiski novilcinājuši jau laikā, kad prokurori bija kriminālprocesa virzītāji – t.i., no 1999. gada maija līdz 2008. gada augustam. Tieši prokuratūra sākotnējo apsūdzību pamanījusies grozīt vairākkārt. Vispirms 2016. gada 16. jūnijā, bet pēc tam – 2017. gada 24. aprīlī, kad steidza mīkstināt un grozīt Lemberga apsūdzības. Arī tagad Lemberga aizstāvjiem nekādi neizdodas apmierināt prokuroru un tiesnešu vēlmes – pat valsts piesaistītais advokāts nav attaisnojis savu nepieciešamību un spriedumam šai lietā neredz ne galu, ne malas.

Pats Lembergs ne reizi vien norādījis, ka divdesmit gadu garajā tiesvedībā pret viņu vērsti vairāki pārkāpumi, tostarp viņam nav ļauts pamatot savus lūgumus, nav ļauts pratināt lieciniekus un kopumā šo gadu laikā ir darīts viss, lai maksimāli apgrūtinātu viņa tiesības uz aizstāvību. Arī pērn ieviestās ASV sankcijas stiprinājušas pārliecību, ka tiesas process nav objektīvs.

“ASV paziņojumā ir apgalvots, ka esmu ņēmis kukuļus. Šim apgalvojumam publiski ir piekritis LR prezidents Levits, Ministru prezidents Kariņš un tieslietu ministrs Bordāns. Valsts amatpersonām šādos gadījumos bija jāpaziņo, ka Latvijā pret mani nav notiesājoša tiesas sprieduma kukuļņemšanā, nevis pilnībā jāpiekrīt ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja apgalvojumam, ka esmu vainīgs, jo arī ASV nav tiesas sprieduma. Citiem vārdiem sakot, situācijā, kad Latvijā tiesa ar spēkā stājušos spriedumu nav mani atzinusi par vainīgu kukuļņemšanā, viņi ir pievienojušies apgalvojumam par manu vainu pirms notiesājoša tiesas sprieduma. Tas ir izdarīts laikā, kad pret mani celtā apsūdzība ir pirmās instances tiesā. Šajos apstākļos tas ir globāls spiediens uz tiesnešiem un tiesu varu. Līdz ar to Latvijā objektīva un taisnīga tiesa attiecībā pret mani vispār vairs nav iespējama,” norādījis Lembergs.

ASV sankcijas gan nav vienīgais faktors, kas liek apšaubīt tiesas objektivitāti. Saraksts ar to, kāpēc Lembergam tiesas iznākums varētu nebūt objektīvs un taisnīgs, ir gana garš. Tostarp:

apsūdzība Lemberga lietā mainīta vairākas reizes – ar apsūdzību izmaiņām Lemberga advokātiem nav dots laiks iepazīties;
nav ļauts filmēt tiesas procesu, lai pārraidītu to internetā – tiesai un prokuroriem ir kas slēpjams no sabiedrības?
Lembergam nav ļauts pamatot savus lūgumus tiesai;
aizstāvībai nav ļauts pratināt visus pieteiktos lieciniekus;
regulāri tiek ierobežota advokātu darbība, tiem neļaujot izteikties;
lietā izmantoti absurdi pierādījumi, tā, piemēram, prokuroriem saucot vienpadsmit amatus, kurus Ventspils mērs savulaik ieņēmis, un secinot, ka viņš arī pazinis Latvijas politiķus;
prokurori vilcina tiesas izskatīšanu, vairākas reizes mainot apsūdzību, neskaitāmas reizes pārtraucot aizstāvības runu un noraidot lūgumus;
Lembergam piešķirts valsts advokāts Genādijs Ivankins, kurš nav iepazinies ar visiem lietas materiāliem un tā rezultātā tiesu debatēs norunājis tikai četras dienas;
tiesa nedod laiku sagatavoties debatēm, tā, piemēram, noraidot Lemberga pieteikto noraidījumu valsts nozīmētajam advokātam, kurš uzsāka tiesu debašu runu, pilnībā neiepazīstoties ar visiem lietas materiāliem;
prokurori debatēs runājuši gandrīz 90 dienas, bet Lemberga aizstāvjiem liegts izteikties tādā apjomā, kādā tie uzskata par vajadzīgu;
apsūdzībā iekļauts uzņēmums, kas nav eksistējis, bet tiesa aizliedz advokātiem par to runāt;
krimināllieta piesātināta ar neskaidras izcelsmes dokumentu kopijām;
uz tiesu spiedienu ar saviem izteikumiem izdarījis gan tieslietu ministrs, gan premjers, gan Valsts prezidents, piekrītot ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja apgalvojumam, ka Lembergs ir vainīgs, lai gan nav tiesas sprieduma par to;
šogad pieņemtie grozījumi Kriminālprocesa likumā ar mērķi saīsināt tiesvedību ilgumu, nosakot, ka tiesai būs tiesības pārtraukt lietas dalībnieku debašu runu vai repliku, vai attiecīgi apsūdzētā pēdējo vārdu, ja tiesa konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu;
ieviestas ASV sankcijas ar iespējamo mērķi paātrināt tiesas spriedumu, par ko liecina sankciju mērķis – izbeigt Lemberga politisko un ekonomisko ietekmi; ASV vēstniecības ziņojumos jau pirms apmēram 13 gadiem vairākkārt uzsvērts, ka Lembergs ir jānotiesā.

Un šo sarakstu var turpināt vēl un vēl, kas tikai vēlreiz apliecina to, ka Latvija diez vai ir tiesiska valsts un diez vai objektīvs spriedums Lemberga lietā būs iespējams. Un pat, ja brīnumainā kārtā šī tiesa attaisnotu Lembergu, tad tas nozīmētu, ka Lembergs, visticamāk, varētu pieprasīt apjomīgu kompensāciju, kas mērojama neskaitāmos miljonos eiro. Taču loģika saka, ka Lembergs diez vai var cerēt uz taisnīgu tiesu, jo tiesvedības gaita rāda, ka likumi attiecībā uz Lembergu ir tikpat kā atcelti un darbojas vien tie, kuru mērķis ir ierobežot tiesības uz aizstāvību.

Saprotams, ka Lemberga uzvara tiesvedībā valstij varētu izmaksāt vēl vairāk nekā miljoniem lielas kompensācijas, ja vien politiķis tādas pieprasītu – uz spēles likta arī valsts reputācija un tēls. Kā gan paļauties, ka Latvijā iespējams tiesiskums, ja viens pilsonis politisku mērķu vārdā gadiem ilgi tiek spīdzināts tiesā? Diez vai Latvija būtu paraugs citām Eiropas Savienības valstīm ar šādu skandalozu notikumu, kur nu vēl pasaulē.

Tā kā loģiku neviens vēl nav atcēlis, tad pārāk daudz versiju nav, kāds varētu būt gala spriedums Lemberga lietā un cik ļoti tas atbildīs demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipiem. Tāpat šaubas nerada tas, ka valdība darīs visu, lai Lemberga lieta tiem nebeigtos ar kaunpilnu fiasko, jo citādi Valsts prezidenta Levita paziņojums par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs simtprocentīgi esam tiesiska valsts, būs izrādījies vien uzspēlēti falšs gājiens.

Komentāri