Atklātas būtiskas pretrunas Lemberga lietas saīsinātajā tiesas spriedumā

Ventspils mēra Aivara Lemberga lieta sabiedrībā un tiesību ekspertu vidū raisījusi vairākus jautājumus par tās tiesiskumu, atbilstību likumiem un iespējamo politisko motivāciju. Šodien, 17. martā, sociālā tīkla “Facebook” lapā “Runā Lembergs” publiskoti vairāki ieraksti, kas atklāj būtiskas pretrunas Lemberga saīsinātajā tiesas spriedumā.

Ventspils mēram tiek uzturēta apsūdzība par SIA “Puses” 20% kapitāldaļu izspiešanu cietušajam Valentīnam Kokalim 20 275 eiro vērtībā, kaut gan Kokaļa bijusī sieva Aija Kokale tiesā stingri liecināja to pašu, ko liecina ieraksti Uzņēmumu reģistrā – ka tobrīd SIA “Puses” daļas piederēja Aijai, nevis Valentīnam, un no viņas, Aijas Kokales, neviens neko neizspieda. Kapitāla daļas viņa vēlāk pārdevusi Mamertam Vaivadam. Tā, piemēram, saīsinātajā spriedumā šis fakts nav norādīts. Tāpat nav norādīts uz vēl vairākiem aspektiem, toties tiesas spriedumā, epizodē par kukuļa izspiešanu no Kokaļa formulējums “pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā laikā un vietā” un “pirmstiesas izmeklēšanās precīzi nenoskaidrotām personām” atkārtojās 26 reizes. Vai nav par daudz?

Tāpat radušies jautājumi par to, kuram terminālim Ventspils ostā tad īsti piederēja SIA “Puses”, un kurš likums noteica, ka 1993. gadā komercdarbību Ventspils pilsētā var veikt tikai to saskaņojot ar Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētāju Lembergu?

Lembergs arī apsūdzēts par SIA “Lat Transnafta” 2130 kapitāla daļu izspiešanā no tās dalībniekiem – SIA “Man – Tess”, kompānijas “SWH Riga Zürich AG”, AS “Naftas Parks – 100”, AS “Banka Baltija” un Vladimira Krastiņa. Vienlaikus tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka tad, kad SIA “Man – Tess” mainījās īpašnieki, tie veica padziļinātu auditu, kurš atklāja, ka SIA “Man – Tess” 1995. gada sākumā SIA “LatTransnafta” kapitāla daļas nemaz nepiederēja, jo tās nemaz nebija apmaksātas. Vai var izspiest to, kas nemaz nepieder?

Tāpat Ventspils mērs apsūdzēts par 12 “Multinords AG” akciju izspiešanu Gulbim 7359 eiro vērtībā, kā arī 30 kompānijas “Ventk Company Limited” akciju izspiešanu Gulbim 17 672 eiro vērtībā. Arī šajā apsūdzībā ir daudz neskaidrību, jo atkal tiek izmantota frāze “pirmstiesas izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, laikā un apstākļos”, “pirmstiesas izmeklēšanā nenoskaidrota persona”.

Kopumā atklātas vairākas nepilnības tiesas spriedumā, it īpaši, ņemot vērā faktu, ka izspiešanas faktu pirms 27 gadiem cietušie atminējušies vien 2007. gadā. Turklāt, lai arī vairums apsūdzību Lembergs attaisnots, viņam tik un tā kā drošības līdzeklis noteikts apcietinājums, kaut arī, pēc uzrauga teiktā, tāds drošības līdzeklis tiek pielietots tikai pret tiem, kas veikuši kādus vardarbības aktus vai pret recidīvistiem. Vai tas nenorāda, ka attiecībā uz Lembergu pieņemtais lēmums atšķiras no ierastās tiesu prakses?

Lai arī spriedums ir pilns pretrunu, Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone dažas dienas pirms lēmuma par drošības līdzekļa apcietinājuma piemērošanu Aivaram Lembergam, tika paaugstināta amatā. Vai tad paaugstinājums parasti neseko pēc tam, kad persona ir pierādījusi savu kompetenci? Šis tiesas spriedums par to neliecina – tātad, vai varētu būt tā, ka paaugstinājums sekoja pēc kādas īpašas tieslietu ministra Bordāna norādes?

Foto: F64