Tieslietu padome nosaka stratēģisku virsmērķi – līdzvērtīga pārstāvība valsts varas atzaru dialogā
Sākt diskusiju par Tieslietu padomes statusu un funkcijām, it īpaši par nepieciešamību paredzēt Tieslietu padomei likumdošanas iniciatīvu un nostiprināt to Satversmē kā konstitucionālu orgānu – tas ir viens no uzdevumiem 12.martā apstiprinātajā Tieslietu padomes stratēģijā turpmākajiem pieciem gadiem.
Stratēģijā noteikts, ka Tieslietu padomes virsmērķis ir panākt līdzvērtīgu tiesu sistēmas pārstāvēšanu valsts varas atzaru dialogā, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību, kvalitāti, attīstību un atbildību.
Tieslietu padome novērtē, ka darbības pirmajos desmit gados tā ir pierādījusi savu potenciālu Latvijas tiesu varas neatkarības stiprināšanā. Ir panākts progress tiesu sistēmas neatkarības nodrošināšanā, it sevišķi Tieslietu padomei pārņemot savā pārziņā tiesnešu karjeras virzības jautājumus, kā arī piedaloties tiesu sistēmas reformās. Turpmākās darbības stratēģijā Tieslietu padome izvirza mērķus, kas aktuāli, ņemot vērā Latvijas tiesu sistēmas pašreizējo stāvokli, kā arī Eiropas Savienības un starptautisko institūciju vērtējumu.
Tieslietu padome turpmākajiem pieciem gadiem noteikusi četrus galvenos darbības virzienus, kā arī mērķus un uzdevumus katrā no šiem virzieniem.
Tiesu varas neatkarības stiprināšana. Mērķis ir veicināt tiesu varas neatkarību no izpildvaras un attīstīt neatkarības garantijas.
Uzdevumi mērķa sasniegšanai: panākt tiesu kā konstitucionāla orgāna budžeta neatkarību; pārņemt no izpildvaras tiesnešu apmācību; stiprināt tiesnešu pašpārvaldes institūcijas un to sadarbību ar Tieslietu padomi; paaugstināt tiesnešu neatkarības pašnovērtējumu; noteikt tiesu varai piederošo personu profesionālos standartus; piedalīties tiesnešu un tiesu darbinieku konkurētspējīgas atlīdzības modeļa izstrādē, kā arī tiesu politikas veidošanā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā jautājumos, kas tieši ietekmē tiesu sistēmas funkcionēšanu.
Tieslietu padomes darbības funkcionalitātes un lomas stiprināšana. Mērķis ir panākt, lai Tieslietu padome ir respektēts tiesu sistēmas interešu pārstāvis, tajā skaitā politikas plānošanas procesā.
Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu uzsākt diskusiju par tās statusu un funkcijām, it īpaši par nepieciešamību paredzēt Tieslietu padomei likumdošanas iniciatīvu un nostiprināt to Satversmē kā konstitucionālu orgānu. Tieslietu padome veiks tiesu organizatoriskās vadības funkciju auditu, lai pārņemtu no izpildvaras daļu funkciju, atbilstoši attīstot Tieslietu padomes administratīvo kapacitāti. Kā savus uzdevumus padome noteikusi arī analizēt un, ja nepieciešams, iniciēt Tieslietu padomes sastāva izmaiņas, padomes locekļu balsstiesību regulējumu, lai lēmumu pieņemšana par tiesnešu karjeras virzību būtu tikai tiesnešu pārziņā, kā arī veicināt tiesnešu pilnvērtīgu iesaisti Tieslietu padomes un pašpārvaldes institūciju darbā. Attīstot Tieslietu padomes starptautisko sadarbību, tā aktīvi darbosies Eiropas Tieslietu padomju asociācijā un izmantos citu valstu pieredzi tiesu sistēmas organizēšanā.
Efektīva un kvalitatīva tiesu vara. Mērķis ir panākt, lai Latvijas tiesu sistēma ir efektīva, ērta, savlaicīga, sabiedrībai saprotama un pieejama.
Tieslietu padomes uzmanības lokā būs tiesu spriedumu kvalitāte, lietu izskatīšanas termiņi, sistēmas darba efektivitāte un piekļuve tiesām, tiesnešu novērtēšanas process, tiesu sistēmas digitalizācijas procesi, tiesnešu specializācijas standarti, darbinieku novērtēšanas un atlīdzības sistēma. Tieslietu padome veicinās problēmu apzināšanu tiesu sistēmā un nodrošinās saikni ar tiesu priekšsēdētājiem.
Sabiedrības izticēšanās tiesu varai. Mērķis ir nodrošināt sabiedrības izpratni par tiesu varu, lai tādējādi palielinātu uzticēšanos.
Tieslietu padome veicinās tiesu sistēmas komunikācijas stratēģijas uzdevumu izpildi un vienotu komunikācijas principu ievērošanu tiesu varas institūcijās, kā arī pastāvīgi informēs sabiedrību par tās dialogu ar konstitucionālajiem orgāniem. Lai veidotu veiksmīgu dialogu, tiks gan attīstītas tiesu varas pārstāvju prasmes sniegt informāciju par tiesu varas aktualitātēm, gan izglītota sabiedrība. Tieslietu padome periodiski izvērtēs sabiedrības uzticēšanos un attieksmi pret tiesu sistēmu un tiesu darbu.
Tieslietu padomes darbības stratēģiju 2021.–2025.gadam skatīt šeit
Aicina atbalstīt Ekonomisko lietu tiesas tiesnešus un viņu mentorus
Lai sniegtu profesionālu atbalstu jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, kuriem nevienam nav tiesneša darba pieredzes, tiesu sistēma veido mentoru kustību. Katram jaunās tiesas tiesnesim būs savs mentors jeb “darba treneris” no citas tiesas, kas palīdzēs apgūt tiesneša darba profesionālās prasmes.
Tieslietu padome 12.marta sēdē pieņēma aicinājumu tiesu priekšsēdētājiem veicināt mentoru piesaisti jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas tiesnešiem, iespēju robežās atbilstoši samazinot mentoru darba slodzi lietu izskatīšanā.
Atbalstu jaunās tiesas darba uzsākšanai sniegs arī Rīgas apgabaltiesa, kas ir otrā instance, kurā tiks pārsūdzēti Ekonomisko lietu tiesas nolēmumi.
Ekonomisko lietu tiesa darbu uzsāks 31.martā. Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu nodrošināt tajā profesionāli drošu un iekļaujošu darba vidi.
Līdz jaunas kārtības izstrādāšanai neizsludinās konkursus uz apgabaltiesas tiesnešu amatiem
Ņemot vērā, ka ar Tieslietu padomes 2020.gada 30.decembra lēmumu nolemts veidot atsevišķu, uz ārēju konkursu balstītu apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtību, Tieslietu padome apturēja divu normatīvu – Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu konkursa nolikuma un Rajona (pilsētas) un apgabaltiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtības – darbību uz laiku, kamēr tiks izstrādāta jaunā kārtība.
Konkursiem, kas izsludināti līdz 12.martam, piemērojama līdzšinējā kārtība, kas noteica, ka apgabaltiesas tiesneša vakances gadījumā vispirms tiek izsludināts iekšējs konkurss starp tiesnešiem, un tikai tad, ja tas noslēdzas bez rezultāta, sludināms ārējs konkurss. Jaunā apgabaltiesas tiesnešu amata kandidātu atlases kārtība neparedzēs iekšējo konkursu starp tiesnešiem, bet būs viens konkurss, kurā varēs pieteikties gan tiesneši, gan citi juristi, kas saskaņā ar likumu var pretendēt uz apgabaltiesas tiesneša amatu.
Precizē tiesu priekšsēdētāju maiņas kārtību
Lai sekmētu tiesu vadītāju maiņas operatīvu un caurskatāmu procesu, Tieslietu padome precizēja Rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un tiesu nama priekšsēdētāja izvirzīšanas un iecelšanas kārtību, nosakot rīcību, ja konkurss uz šiem amatiem noslēdzies bez rezultāta. Šādos gadījumos Tiesu administrācijai ne vēlāk kā trīs darba dienu laikā jāizsludina jauns konkurss.
Ja ir beidzies likumā noteiktais tiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai tiesu namu priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņš, bet jauns tiesas priekšsēdētājs nav iecelts, Tieslietu padome pēc Tiesu administrācijas priekšlikuma iecels priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju no priekšsēdētāja vietnieku vidus, ja vietnieku nav – no attiecīgās tiesas tiesnešu vidus. Tas nozīmē, ka šādos gadījumos tiesas priekšsēdētāja pienākumus nevar turpināt pildīt tiesnesis, kuram beidzies priekšsēdētāja pilnvaru termiņš.
Atbalsta iniciatīvas par paplašinātu tiesas sastāvu Senātā un vienošanos pārsūdzēšanu apgabaltiesā
Tieslietu padome atbalsta Senāta Krimināllietu departamenta priekšlikumus grozījumiem Kriminālprocesa likumā un aicina Tieslietu ministriju virzīt šos priekšlikumus apstiprināšanai Saeimā.
Lai kasācijas procesu krimināllietās vienādotu ar procesu civillietās un administratīvajās lietās, Krimināllietu departamenta priekšlikums ir papildināt Kriminālprocesa likuma 54.nodaļu “Lietas izskatīšana kasācijas kārtībā” ar iespēju kasācijas instancē mutvārdu procesā izskatīt krimināllietas ne tikai triju tiesnešu sastāvā, bet arī paplašinātā sastāvā. Tāpat noteikt senatoru tiesības izteikt atsevišķās domas lietās, kas skatītas paplašinātā sastāvā, kā tas iespējams civilprocesā un administratīvajā procesā.
Paplašinātais tiesas sastāvs un senatoru atsevišķās domas veicinās juridiskās domas attīstību un stabilas judikatūras veidošanu, gan arī sekmēs Senāta iespēju paust vienotu vairākuma viedokli.
Otrs departamenta priekšlikums ir grozīt Kriminālprocesa likumā noteikto kārtību, kādā tiek pārsūdzēts pirmās instances pieņemts nolēmums fiziskas personas vienošanās procesā, kā arī vienošanās par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai. Šobrīd šādus pirmās instances tiesas nolēmumus var pārsūdzēt kasācijas instancē, Krimināllietu departamenta priekšlikums ir pārsūdzību izskatīšanu nodot apelācijas instances tiesai.
Departaments norāda, ka, nododot par pirmās instances tiesas nolēmumu iesniegtu sūdzību vai protestu izskatīšanu apelācijas instances tiesai, netiks ierobežotas personas vai prokurora tiesības pārsūdzēt pirmās instances tiesas pieņemtu nolēmumu vienošanās procesā, bet gan tiks efektivizēta šo lietu izskatīšana. Tāpat ar to tiktu efektivizēta Senāta Krimināllietu departamenta noslodze, kas pieaugs līdz ar paplašināto sastāvu un senatoru atsevišķo domu institūta ieviešanu.
Tāpat nav pamata bažām, ka sūdzību izskatīšana vairākās apgabaltiesās nesekmēs vienotu tiesu praksi. Augstākā tiesa, izskatot sūdzības un protestus vienošanās procesā, jau ir izveidojusi stabilu tiesu praksi un sniegusi interpretāciju par juridiski neskaidrajiem jautājumiem. Arī likumdevējs ir novērsis iepriekš tiesu praksē konstatētās nepilnības Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, kas attiecas uz šo procesu.
Ja tomēr apelācijas instances tiesai vienošanās procesā radīsies ar tiesību normu interpretāciju saistīti jautājumi, par to iespējams informēt Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kuram ir tiesības sasaukt Senāta Krimināllietu departamenta kopsapulci aktuālu tiesību jautājumu apspriešanai un vienotas tiesu prakses nodrošināšanai.
