Lai arī pagājis jau gandrīz pusotrs gads, kopš ASV iekļāvusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu un ar viņu saistītās institūcijas sankciju sarakstā, redzams, ka, kamēr pret Lembergu ASV sankcijas tiek piemērotas visā tās bardzībā, uzņēmumi, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs, palikuši sankciju neskarti. Tad kā sanāk – ASV sankcijas ir ieviestas tikai daļēji un selektīvi? Vai tas darīts ar mūsu stratēģisko partneru ziņu, vai arī tā ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) pašiniciatīva? Kādu motīvu vadīta?
Kā zināms, 2019. gada izskaņā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica sankcijas pret Lembergu, kā arī pret četrām struktūrām, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē, proti, pret Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Tāpat no paziņojuma par sankcijām gluži loģiski izriet, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
To apliecinājusi arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tās pārstāvjiem paužot, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē. “Banku uzdevums ir pārliecināties, kādā veidā Lembergs uzņēmumos, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs, īsteno kontroli. FKTK ir nodrošinājusi vienotu izpratni par to, kas veicams patiesā labuma guvēja noskaidrošanai. Ja šo informāciju nevar iegūt pietiekamā apmērā, bankai ir pienākums izbeigt darījumu attiecības ar klientu,” paudis FKTK Atbilstības kontroles departamenta direktora vietnieks Kristaps Markovskis.
Pats Lembergs ne reizi vien izteicies par šīm patiesā labuma guvēja tiesībām, norādot, ka Uzņēmumu reģistrā ir informācija, ka viņš ir reģistrēts kā patiesais labuma guvējs vairākos lielos tranzīta uzņēmumos.
“Ja Uzņēmumu reģistrā ir ierakstīts, ka es esmu patiesais labuma guvējs, tad man tā kā būtu jādeklarējas, jo man ir pienākums deklarēt to, kur es esmu patiesais labuma guvējs. Ja es to nodeklarēju, tad KNAB man saka, ka man tas ir jāpierāda. Es teikšu – man nav pierādījumu, bet tad ir kriminālatbildība. Otrs, tiek deklarēts, ka Lembergs ir “Ventbunkers” patiesais labuma guvējs. Es nedeklarēju, jo uzskatu, ka es neesmu. Man nav nekādu pierādījumu. Es nedrīkstu deklarēt, ja man nav nekādu pierādījumu, bet ja es nedeklarēju, bet tur ir norādīts, tad man ir kāda atbildība? Kriminālatbildība. Tātad, abos gadījumos – vai es deklarēju, vai nedeklarēju – man iestājas kriminālatbildība. Tāds likums ir uztaisīts,” skaidroja Lembergs.
Tad kā sanāk? Uzņēmumu reģistra informācijā ir norādīts, ka sankcionētais Lembergs ir patiesais labuma guvējs šajos uzņēmumos, bet bankas ostā strādājošos uzņēmumus aizvien apkalpo, būtībā neievērojot FKTK sankciju riska pārvaldīšanas normatīvos noteikumus, kas paredz, ka finanšu iestāde nesniedz pakalpojumus klientam, kas ir sankciju subjekts atbilstoši Eiropas Savienības (ES) vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts noteiktajām sankcijām, kā arī neizpilda darījumus, ja tajos iesaistītā puse ir sankciju subjekts atbilstoši ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts noteiktajām sankcijām.
Patiešām interesanti – vai tieslietu ministrs ir pievēris acis attiecībā uz šiem un citiem uzņēmumiem, kuros sankcionētais Lembergs ir patiesais labuma guvējs un sankcijas uz tiem neattiecas? Tātad sankcijas ir ieviestas pēc Bordāna tiesiskuma izpratnes – kaut kur ieviestas, bet kaut kur nē.
Vai tieslietu ministram tomēr nevajadzētu beidzot viest skaidrību par izveidojušos situāciju? Citādi sanāk bezgala muļķīgi un tiesiskai Eiropas Savienības valstij pagalam neatbilstoši.
Foto: F64
