Otrdien, 6. jūlijā, Saeima 3. lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvu un pastiprinātu kriminālatbildību par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu krāpšanu un viltošanu, vienlaikus preventīvi aizsargājot sabiedrību pret šāda veida noziedzīgiem nodarījumiem.
Ar grozījumiem tiek pilnveidots Krimināllikuma regulējums, definējot nelikumīgas darbības ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, kā arī atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvos ietverto organizētas grupas kvalificējošo pazīmi, lai par to noteiktu brīvības atņemšanas sodu līdz pieciem gadiem.
Direktīvas mērķis ir nodrošināt visās ES dalībvalstīs vienotu pieeju cīņā pret krāpšanu ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem, paredzot visaptverošu tiesisko regulējumu attiecībā uz visām nelikumīgajām darbībām ar bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļiem.
Direktīvas prasības nosaka noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu cīņā pret krāpšanu, viltošanu un citām nelikumīgām darbībām, kas skar Eiropas Savienības bezskaidras naudas plūsmu.
Tāpat ar grozījumiem Krimināllikumā par atbildību pastiprinošu apstākli ir noteikts sociālais naids. Šāds atbildību pastiprinošs apstāklis dos iespēju noteikt bargāku sodu gadījumos, kad jebkāds no Krimināllikuma paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tiks izdarīts ne tikai rasistisku, nacionālu, etnisku, vai reliģisku motīvu dēļ, bet arī sociālā naida dēļ.
Papildus ar grozījumiem Krimināllikums tiek papildināts ar jaunu 218.1 pantu “Faktiski nenotikuša darījuma uzrādīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā”, lai pastiprinātu kriminālatbildības noteikšanu par pievienotās vērtības nodokļa krāpšanu.
