Tiesu sistēma attīstās, un problēmas – tiesvedības procesu un nolēmumu kvalitāte, lietu izskatīšanas termiņi – tiek risinātas, intervijā saka Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente ADRIJA KASAKOVSKA, uzsverot, ka tiesneša amats ir jurista karjeras virsotne. Nekad nebūs ideālas tiesas un ideāla tiesneša – tā ir nepārtraukta attīstība.
Latvijas tiesnešu biedrība ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas apvieno Latvijas Republikas tiesnešus un iestājas par tiesnešu garīgo un sociāli materiālo interešu aizsardzību, kā arī tiesas prestiža un tiesu varas stiprināšanu valstī, rakstīts biedrības mājaslapā. Kāpēc vajadzētu iestāties Tiesnešu biedrībā?
Tiesnešiem nav atļauts apvienoties arodbiedrībās vai kādās citās organizācijās. Latvijas Tiesnešu biedrība ir atjaunota 1992. gadā kā pirmskara Latvijas laikā, 1929. gadā, dibinātās biedrības tiesību pārņēmēja. Neatkarības pirmsākumos jutām nepieciešamību pēc šādas biedrības, lai stiprinātu tiesnešu kopību, cīnītos par tiesnešu neatkarību.
Biedrība apvieno 220 biedrus, kas ir apmēram 40% no vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem. Astoņi no tiem ir pensionēti tiesneši. Jāatzīmē, ka ir nodibināta arī Administratīvo tiesnešu biedrība. Daži tiesneši ir abu biedrību biedri.
Biedrība ar padomdevēja tiesībām piedalās Tieslietu padomes, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas, Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdēs. Tiesnesis var lūgt biedrības pārstāvi aizstāvēt viņa intereses. Biedrībai ir savstarpējās palīdzības nolikums, saskaņā ar kuru biedri saņem pabalstus svarīgākos dzīves notikumos – gan priecīgos, gan bēdīgos. Biedrība organizē kultūras pasākumus, ceļojumus. Notiek starptautiskā sadarbība, īpaši starp Baltijas valstīm.
Kādas šobrīd ir tiesnešu galvenās problēmas?
Nevaru minēt neko jaunu, problēmas jau iepriekš ir apzinājusi un definējusi Tieslietu padome. Neatkarīgi no tā, cik tiesnešu ir biedrībā, piedalāmies visu tiesnešu un tiesu sistēmas problēmu risināšanā. Galvenā ir tiesvedības procesu un nolēmumu kvalitāte, lietu izskatīšanas termiņi.
Biedrība piedalās arī likumdošanas procesos, sekojot līdzi grozījumiem normatīvajos aktos. Laba sadarbība ir ar Saeimu – biedrības biedri piedalās gan Juridiskās komisijas, gan Tiesu politikas apakškomisijas sēdēs. Respektīvi, saņemam no šīm komisijām likumprojektus, tos apspriežam un nolemjam, kas ir aktuāli, kam pievērst uzmanību, izsakām savu viedokli. Tāpat sadarbojamies ar Tieslietu ministriju. Biedrība ir tiesu sistēmas dzīves vidū, ja tā var teikt.
Nesen ģenerālprokurors Juris Stukāns medijiem atzina, ka pēdējā laikā attaisnojošie spriedumi skaļajās lietās un pārāk garie lietu skatīšanas termiņi liecina par krīzi tieslietu sistēmā. Savukārt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs, atbildot uz J. Stukāna kritiku, norādīja: tiesas skata to, ko tām ir atnesusi prokuratūra. Kāds ir jūsu viedoklis – vai tieslietu sistēma piedzīvo krīzi?
Ja skatāmies teorētiski, krīzei tieslietu jomā nav noteiktas definīcijas. Saskaņā ar vispārējiem krīzes kritērijiem to varētu raksturot kā stāvokli, kurā izveidojušās nepārvaramas grūtības, kuras pārsniedz sistēmas resursus un kuru dēļ sistēma nevar pildīt savas funkcijas. Es noteikti nepiekrītu tam, ka attaisnojoši spriedumi dažās tā saucamajās skaļajās lietās un lietu izskatīšanas termiņi liecina par krīzi tieslietu sistēmā. Ja runa ir par krimināllietām, tad tiesa izspriež lietu, izlemjot par apsūdzības pamatotību. Tiesas pienākums ir attaisnot nevainīgās personas vai atzīt tās par vainīgām, ja viņas ir izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Šī norma ir attiecināma uz visām lietām neatkarīgi no lietas skaļuma, lieluma un sabiedrības intereses par to.
Ja tiesnesis vai tiesu kolēģija ir pieņēmusi attaisnojošu spriedumu, tam ir jābūt pietiekami argumentētam, motivētam un jāaatbilst attaisnojoša sprieduma gatavošanas nosacījumiem.
AT priekšsēdētājs ir pareizi norādījis, ka lietas iznākums ir atkarīgs no pirmstiesas procesa, proti, no tā, kāda ir bijusi apsūdzība, kādi ir pierādījumi, jo pierādījumu iesniegšana un pierādīšana ir apsūdzības uzturētāja pienākums.
Turklāt tajās lietās, par kurām ģenerālprokurors ir izteicis savu vērtējumu, spriedumi nav stājušies spēkā. Kad lietā būs galīgais nolēmums, tad arī varēs spriest par tiesneša darba kvalitāti.
Kāpēc, jūsuprāt, lietas tiek izskatītas tik ilgi? 2020. gada nogalē veiktajā ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) norādīts, ka Latvija ierindojas 17. vietā, statistiski saņemot mazāk lietu nekā Lietuvā, Francijā un Vācijā, vienlaikus Latvijā saglabājas vidēji augsts tiesnešu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem – esam 6. vietā Eiropas Savienībā (proporcionāli augstāks tiesnešu skaits nekā Vācijā, Igaunijā, Lietuvā, Nīderlandē, Dānijā u. c).
Eiropas līmenī, izskatot lietas, esam virs vidējā termiņa. Varam runāt par atsevišķām lietām ar ilgu tiesvedību, bet tas neliecina par krīzi visā sistēmā. Problēma tiek risināta. Arī viens no jaunajā Tieslietu padomes darbības stratēģijā noteiktajiem uzdevumiem ir vairāk uzraudzīt un izvērtēt lietu izskatīšanas termiņus.
Tomēr par lietu izskatīšanas termiņiem sabiedrībā tiek runāts ik pa laikam, norādot, ka tie ir par garu. Kā secināts Tieslietu padomē, analizējot darba grupas ziņojumus par tiesu procesu ilguma cēloņiem, galvenās problēmas garajām tiesvedībām Latvijas tiesās ir procesa organizācijas jautājumi, tostarp tiesnešu loma procesa vadībā, citu procesā iesaistīto personu rīcība un savstarpējā sadarbība.
Protams, lietu izskatīšanas termiņu ietekmē ļoti daudzi faktori. Piemēram, ja runājam par civilprocesu, viens no tiesnešu uzdevumiem ir pušu samierināšana. Piedāvājam strīda risināšanai izmantot arī ārpustiesas mediāciju. Ir lietas, kurās nav pieļaujama steidzamība, ja var panākt rezultātu, kas apmierina abas puses.
Savukārt kriminālprocesā lietu izskatīšanas termiņus, pirmkārt, kā jau minēts iepriekš, ietekmē pirmstiesas procesa kvalitāte. Ja lietā ir pietiekami pierādījumi, ja izmeklēšana nav jāsāk no jauna, ja nav jānoskaidro papildu apstākļi, proti, nenojūk tiesneša plānotais lietas izskatīšanas laiks, tad lieta tiek izskatīta saprātīgā termiņā. Ja tā nav, tad process ieilgst.
Otrkārt, noteikti ir jāpiemin aizstāvju – zvērinātu advokātu – noslodze. Ir ļoti noslogoti advokāti, kuri piedalās vairākās lietās. Nosakot lietas izskatīšanas datumu, tiesnesis Tiesu informatīvajā sistēmā atver aizstāvja noslodzes kalendāru un konstatē, ka var nozīmēt lietu izskatīšanai tikai tad, kad aizstāvis nav aizņemts citā lietā, proti, pēc daudz ilgāka laika. Tiesnesis nevar noteikt lietas izskatīšanu īsākā termiņā, ja redz, ka aizstāvis nevarēs ierasties.
Vēl lietas izskatīšanu ietekmē lietas dalībnieku disciplinētība, neierašanās uz tiesas sēdi, kas saistīta gan ar slimošanu, gan ar citiem pamatotiem vai nepamatotiem iemesliem, kā dēļ izskatīšana jāatliek. Svarīgs ir policijas darbs, kā tiek pildīti lēmumi par personu piespiedu atvešanu.
Ja kriminālprocesā aicinātais liecinieks, kura liecības var ietekmēt lietas iznākumu, neierodas uz tiesas sēdi, atbilstoši judikatūrā, Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumos paustajām atziņām tiesa var pieņemt lēmumu par pirmstiesas procesā sniegto liecību nolasīšanu tikai tad, ja ir izsmelti visi resursi liecinieka nogādāšanai uz tiesu.
Pēdējā laikā normatīvajā regulējumā veiktas daudzas izmaiņas, lai vienkāršotu procesu, taču ir gadījumi, kad lietu izskatīšana ieilgst.
Tomēr – kā saīsināt lietu izskatīšanas termiņus? Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir izteicies, ka mūsdienu tiesnesim jāspēj būt arī tiesu menedžerim, darba procesu vadītājam.
Jā, tas arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē lietu izskatīšanu. AT priekšsēdētājs jau ir minējis, ka nekur neapmāca gatavus tiesnešus. Tiesnesis var būt profesionālis juridiskajos jautājumos, viņam ir visas citas personīgās kompetences, bet nekur nemāca tiesneša darba procesa vadību. Tas ir jāapgūst praksē, no savas, kolēģu pieredzes, jāpilnveido. Jaunajiem tiesnešiem palīdz kolēģi – mentori.
Nesen noslēdzās disciplinārlietas izskatīšana, kas tika arī pārsūdzēta, par negatīvu tiesneses profesionālā darba novērtējumu. Pamatā bijusi neprasme organizēt savu darbu, līdz ar to netika ievēroti termiņi lietu izskatīšanā un pilna nolēmuma sastādīšanā.
Jā, šis gadījums atspoguļo to, ka tiesnesim ir profesionālās kompetences, zināšanas tiesību jomā un spēja tās piemērot praksē, izmantot judikatūru un juridisko literatūru, bet viņš nebūs labs tiesnesis, ja nepratīs plānot savu darba laiku, darba procesu un noteikt prioritātes. Ja tiesas nolēmumi nav sastādīti likumā paredzētajos un paša tiesnešu noteiktajos termiņos, tad tas ir liels darba mīnuss. Tiesnesis var kādreiz kļūdīties darba plānošanā, tas nedrīkst notikt regulāri.
Jaunajā tiesnešu amata kandidātu atlases kārtībā ir paredzēts pārbaudīt nepieciešamās personīgās kompetences – gan pašorganizēšanās, gan organizatoriskās prasmes, gatavību darba, slodzes panesamībai.
Vai jaunā tiesneša amata kandidātu atlases procedūra, kas tika izstrādāta tiesu varas neatkarības stiprināšanai, palīdz stiprināt tiesu varas neatkarību, kvalitāti un efektivitāti?
Noteikti. Iepriekš atlases komisiju pārsvarā veidoja Tiesu administrācijas un Tieslietu ministrijas pārstāvji, tiesnešu bija samērā maz. Tagad komisijā ir deviņi tiesneši – pa trim no katras instances –, atlasē ir piecas kārtas, kas ir gana labs “siets”, lai novērtētu pretendentus.
Jaunās atlases kārtības pirmais pienesums, manuprāt, ir stingrāka daudzpakāpju atlases sistēma. Otrais – tiesneša amata kandidāta saraksta veidošana. Iepriekš tiesneši tika atlasīti noteiktām tiesneša amata vietām. Šobrīd uz trīs gadiem tiks veidots kandidātu saraksts. Ja tiesneša amata kandidāts netiek uz vienu vietu, tad ir iespēja būt gaidīšanas režīmā un tikt uz nākamo vakanci. Tas samazinās tiesnešu vakances ilgumu, attiecīgi pārējo tiesnešu noslodzi, kas ietekmē lietu izskatīšanu, termiņus.
Kā vispār piesaistīt jaunos profesionāļus?
Par tiesnesi strādāju ļoti ilgi, man ir iespēja salīdzināt. Uz tiesneša amatu tagad piesakās daudz vairāk pretendentu, nekā tas bija kādreiz.
Visi, protams, nenonāk līdz galarezultātam, bet tāds jau ir atlases kārtības mērķis – lai viņi būtu augsti kvalificēti juristi, ar nevainojamu reputāciju un atbilstošām prasmēm. Manuprāt, tiesas un tiesneša prestižs ir palielinājies. Tiesneša amats ir jurista karjeras virsotne. Arī tiesneša amatā var virzīties pa karjeras kāpnēm, tā ir laba motivācija sākt tiesneša karjeru.
Tiesas un tiesneša prestiža celšana ir gan valsts, gan tiesu sistēmas, gan katra paša tiesneša, tostarp arī Latvijas Tiesnešu biedrības, uzdevums un mērķis.
Tieslietu padomes šogad veiktā aptauja kopumā uzrāda gana augstu tiesu sistēmas neatkarības pašvērtējumu, tomēr tiesneši nejūtas droši. Viņi ir satraukti par mediju spiedienu, kā arī norāda uz visai augstu politiskās ietekmes klātbūtni. Cik neatkarīgs patlaban jūtas tiesnesis?
Salīdzinot ar pirms dažiem gadiem veikto iepriekšējo aptauju, šīs aptaujas rezultāti ir iepriecinošāki. Tiesnešu neatkarība ir pirmā vērtība, kas ir nostiprināta ne tikai Satversmē, likumā “Par tiesu varu”, bet arī Tiesnešu uzvedības Bangaloras principos. Tiesnesis veic savas funkcijas, būdams brīvs no jebkādas ārējas ietekmes, un ir neatkarīgs gan attiecībās ar sabiedrību, gan sakaros ar izpildvaru un likumdevēju varu.
Protams, saglabāt šo neatkarību nav vienkārši. Ja runājam par tā saucamajām skaļajām lietām, tad mediji, publicējot informāciju par kādu lietu, var radīt sabiedrībā priekšstatu par to, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, ir pierādījumi, kas apstiprina kādas personas vainīgumu. Ja tiek pieņemts spriedums, kas neapmierina sabiedrību, apstrīd iepriekš radīto priekšstatu, ir neizpratne – kā tad tā, ir noziegums, bet neviens nav vainīgs?
Tiesnesim ir jāprot ar sev pieejamajiem instrumentiem, ar savu profesionalitāti noturēt savu pozīciju, pamatot savu nolēmumu.
Eiropas Komisija ziņojumā ir secinājusi, ka tiesu un prokuratūru digitalizācijas līmenis ir augsts un tiek veltīti centieni tālākai digitalizācijai. Cik lielā mērā tehnoloģijas ienāk tiesu darbā? Cik bieži notiek videokonferences? Kā tas palīdz tiesu darbu padarīt efektīvu?
Tehnoloģijas izmantojam ļoti daudz, videokonferences ir tiesas ikdiena. Turklāt tās notiek ne tikai starp Latvijas tiesām, bet arī ar ārvalstīm. Atkrīt smagnējās procedūras, lai kāda persona varētu piedalīties tiesa sēdē, apcietinātās personas nav vienmēr jākonvojē no ieslodzījuma vietas uz tiesu, valstij tiek ietaupīti ļoti lieli resursi.
Arī tiesnešu sanāksmes, dažādas apspriedes virtuālajās platformās ir ikdiena.
Liela nozīme ir arī e-parakstam, elektroniskai dokumentu nosūtīšanai. Tas padara procesus ātrākus un tiesas pakalpojumus pieejamākus no jebkuras vietas, kur ir pieejams tīmeklis.
Vai nākotnē viss notiks digitāli? Kādu redzat tiesas procesa attīstību?
Jā, ejam uz e-lietu. Var būt tā, ka nākotnē būs tikai e-lietas. Galvenais, lai IT sistēmas, programmas neradītu problēmas to lietošanas procesā.
No Atveseļošanas fonda līdzekļiem plānots veidot jaunu tiesnešu, prokuroru, tiesu un prokuratūras darbinieku, kā arī specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas celšanas centru, tā izveidi ir atbalstījusi arī Tieslietu padome. Vai šādas akadēmijas izveide būtu vajadzīga?
Domāju, ka noteikti. Tā ir jauna kvalitāte. Latvijas Tiesnešu mācību centrs savā ilggadējā darbībā arī visu laiku ir attīstījies un devis neatsveramu ieguldījumu tiesnešu un tiesas darbinieku tālākizglītībā. Bet šāda centra izveide ir nākamais solis uz apmācību kvalitāti un kvantitāti. Varēs paplašināt apmācību programmu, lai tiesneši apgūtu amatam nepieciešamās prasmes, kas netiek mācītas augstskolā. Nepieciešams tehniskais nodrošinājums, piemēram, digitalizētas klases, tiesas zāle, kurā var trenēt procesu vadības prasmes, telpas grupu darbam, iespējas organizēt vairāku dienu apmācības.
Būtiski, lai apmācībās, piemēram, krimināltiesību jomā, tiktu iesaistīti arī prokurori un, iespējams, arī izmeklētāji, lai veidotos vienota izpratne, kādai ir jābūt izmeklēšanai, apsūdzībai, pierādījumiem un galīgajam nolēmumam.
Kādu redzat tieslietu sistēmu pēc 5–10 gadiem? Vai nosauktās problēmas – lietu izskatīšanas termiņi, nolēmumu termiņi – būs mazinājušās?
Nedomāju, ka vienā, divos, pat piecos gados visu atrisināsim. Šīs problēmas droši vien būs, varbūt būs arī citas.
Bet tiesu sistēma attīstās, problēmas mazinās. Nekad nebūs ideālas tiesas un ideāla tiesneša – tā ir nepārtraukta attīstība. Tiesnesis mācās un pilnveido sevi visa mūža garumā.
