Ceturtdien, 10. februārī, Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēdē Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadībā iepazinās ar tiesībaizsardzības iestāžu darba rezultātiem noziedzības apkarošanā 2021. gada pirmajā pusgadā un ģenerālprokuratūras paveikto 2021. gadā.
Tiesībaizsardzības un prokuratūras iestāžu apkopotie rādītāji noziedzīgo nodarījumu apkarošanā apliecina, ka noziedzības līmenis kopumā samazinās, savukārt noziedzības attīstības tendences liecina, ka 2021. gadā biežāk paveiktie noziedzīgie nodarījumi notiek digitālajā vidē – pieaug krāpšanu skaits interneta vidē, telefonkrāpšanas un kibernoziedzības riski.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2021. gadā reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits kopumā ir samazinājies par 15%. Prokuratūras iestādēs par 39% palielinājies to gadījumu skaits, kad kriminālprocesi pabeigti ar soda noteikšanu apsūdzētajai personai, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu, tādējādi būtiski atslogojot tiesu darbu.
Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Ģenerālprokurora solījums īstenot nepieciešamās reformas dod acīmredzamus rezultātus – efektivizēta noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana, uzlabojot sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm, samazinot izmeklēšanas laiku un atsevišķās lietās to pabeidzot 48 stundu laikā.”
Izmeklēšanas iestāžu vadītāji, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Valsts kontroles pārstāvji atzinīgi novērtēja ģenerālprokurora uzsāktās reformas, sadarbību ar prokuratūras iestādēm un prokuroru iesaistīšanos pirmstiesas izmeklēšanā jau no paša sākuma.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns līdz š.g. 1. martam iesniegs Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un 2022. gada darbības prioritātēm – to paredz 2020. gadā pieņemtie grozījumi Prokuratūras likumā.
Savukārt Valsts policijas priekšnieks saskaņā ar NNP rīcības plānu divas reizes gadā sniedz Tiesībaizsardzības un drošības iestāžu kriminālizlūkošanas analītisko ziņojumu.
