Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu valsts pamatlikumam jeb Satversmei atzinusi normu, kas liedz personām, kuras izcieš brīvības atņemšanas sodu, piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Kā zināms, martā ST bija atzinusi, ka neatbilst Satversmei ierobežojumi ieslodzītajiem balsot savu pašvaldību vēlēšanās – šos ierobežojumus bija apstrīdējis bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram pērn bija liegts piedalīties Ventspils pašvaldības vēlēšanās tāpēc, ka viņš atradās Centrālcietumā Rīgā.
Saskaņā ar apstrīdēto normu, Lembergs nebija tiesīgs balsot kārtējās pašvaldību vēlēšanās, kas Latvijā norisinājās 2021. gada 5. jūnijā.
“Latvijas valsts, pretēji Latvijas Republikas (LR) Satversmē garantētajām tiesībām, pretlikumīgi liedza man, Aivaram Lembergam, piedalīties Ventspils pilsētas domes šī gada 5. jūnija vēlēšanās. Satversmes tiesa par šo cilvēktiesību pārkāpumu ierosināja lietu un lūdza Saeimas viedokli. Saeima ar Saeimas priekšsēdētājas vietnieces parakstu tā vietā, lai atzītu nepieļaujamu cilvēktiesību pārkāpumu un apsolītu to īsā laikā novērst, sūta mani, Aivaru Lembergu, un citus apkrāptos pilsoņus vērsties administratīvajā tiesā, tērēt laiku un resursus, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumu,” iepriekš uzsvēra Lembergs.
Kā zināms, Centrālā vēlēšanu komisija bija secinājusi, ka Pašvaldības vēlēšanu likums nedod iespēju Lembergam piedalīties vēlēšanās, jo balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tajā vēlēšanu apgabalā, kurā reģistrēts.
Izpētot esošo situāciju, Lembergs secinājis, ka no Latvijā apcietinātājiem tikai mazai daļai ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.
Pēc politiķa sacītā, šāda situācija ir klajā pretrunā gan ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, gan ar Latvijas Republikas Satversmi.
Satversmes tiesa secināja, ka Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajā teikumā garantētajām vēlēšanu tiesībām ir izšķiroša nozīme tādu efektīvu un jēgpilnu demokrātiski vēlētu institūciju izveidošanā un saglabāšanā, kuras vadās no tiesiskuma principiem. Vispārējas vēlēšanu tiesības ir gan Latvijas tiesību sistēmā, gan starptautiskajās tiesībās nostiprināts princips, un no tā izriet, ka ir būtiski, lai katrs pilsonis bez nepamatotiem ierobežojumiem varētu izmantot savas balsstiesības.
“Jebkuras tādas sabiedrības grupas, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, automātiska izslēgšana no dalības pašvaldību vēlēšanās nonāk pretrunā ar vispārēju vēlēšanu tiesību principu,” atzina tiesa.
Tāpat tiesa norādīja uz to, ka vēlēšanu tiesību ierobežojuma noteikšana ikvienai personai, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā, kopumā nemotivē attiecīgās personas pilsoniski līdzdarboties un pēc atbrīvošanas atkal iekļauties sabiedrībā. Šāds vispārējs vēlēšanu tiesību ierobežojums nesaskan arī ar kriminālsoda mērķi resocializēt sodīto personu.
“Jebkuri vēlēšanu tiesību ierobežojumi ir vērtējami arī valsts demokrātiskās attīstības kontekstā. Proti, periodiski ir jāapsver arī šo ierobežojumu nepieciešamība, samērojot tos ar sabiedrības un valsts demokrātiskās attīstības pakāpi attiecīgajā brīdī. Tomēr kopš 1994. gada 13. janvāra ne apstrīdētajā normā ietvertais ierobežojums, ne tā nepieciešamība nav pēc būtības pārskatīta,” atzina tiesa.
ST secināja, ka nav iespējams konstatēt, ka ar apstrīdēto normu noteiktais vispārējais un automātiskais pamattiesību ierobežojums personu grupai, kura izcieš brīvīs atņemšanas pamatsodu, aizsargātu kādas būtiskas, svarīgas sabiedrības intereses. Tādējādi apstrīdētajā normā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam nav leģitīma mērķa un tas neatbilst Satversmes 101. panta otrās daļas pirmajam teikumam.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.
Foto: F64
