Šonedēļ tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere tikās ar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešiem un darbiniekiem, lai dialoga veidā pārrunātu atsevišķus tiesību politikas jautājumus. Tikšanās dalībnieki apsprieda ELT līdzšinējos darbības rezultātus un nākotnes vīziju, kā arī tiesnešu atbalsta personāla lomu un vajadzības.
Ministre informēja, ka šobrīd viens no ministrijas prioritārajiem uzdevumiem ir tiesu budžeta un tiesu darbinieku personāla politikas reforma, izteica atbalstu tiesu sistēmas neatkarības nostiprināšanai, kā arī interesējās par tiesai aktuāliem procesa efektivitātes jautājumiem.
ELT priekšsēdētājs Miķelis Zumbergs uzsvēra nepieciešamību nostiprināt tiesneša palīga statusu, reizē ar konkurētspējīgu atalgojumu nosakot arī lielākus pienākumus. M. Zumbergs vērsa uzmanību, ka pašreiz pastāv pārāk liela plaisa starp tiesneša un tiesneša palīga atalgojumu un atbildību, un tā kavē darbinieku profesionālo izaugsmi un traucē veidot pakāpenisku karjeru tiesu sistēmā. Līdz ar pieredzējušu darbinieku aizplūšanu tiesu sistēma zaudē ne vien vērtīgas iemaņas un zināšanas, bet arī laiku, kas tiesnešiem jāpatērē jaunu darbinieku apmācībā.
Tāpat M. Zumbergs pauda konceptuālu atbalstu tam, ka ELT kompetencē tiktu nodotas vēl citas uzņēmējiem nozīmīgas komercstrīdu kategorijas, bet vienlaikus norādīja uz šķēršļiem, kuri rodas, kad nelielam skaitam tiesnešu jāskata gan civillietas, gan krimināllietas. Ja pārāk maz ir to tiesnešu, kuri specializējas noteiktā nozarē, tiek apgrūtināta ne vien lietu sadales nejaušības principa ievērošana, bet arī svaigu juridisko domu un ideju nonākšana tiesu nolēmumos.
ELT tiesneši savukārt uzsvēra ieguvumus, kurus sniedz lietu iztiesāšana ar videokonferenču starpniecību, bet norādīja arī uz nepieciešamību izveidot elastīgāku mehānismu videokonferenču izmantošanā gadījumos, kad lietas dalībnieks atrodas ārvalstī. Šādos gadījumos videokonferenču izmantošana nereti ir atļauta tikai starptautiskās sadarbības ietvaros, izmantojot tiesiskās palīdzības lūgumu. Taču tas ne tikai būtiski paildzina lietu izskatīšanas termiņu, bet reizēm to nav iespējams īstenot.
Ministre pateicās tiesas kolektīvam par veiksmīgiem līdzšinējā darba rādītājiem.
Pēc ELT sniegtajām ziņām, tiesa 2022. gadā saņēmusi 195 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu, 103 krimināllietas, kā arī 176 civillietas un prasības pieteikumus (no tiem 136 lietas ierosinātas, bet 40 prasības pieteikumus atteikts pieņemt vai tie uzskatīti par neiesniegtiem).
ELT 2022. gadā izskatījusi 366 lietas, no tām 167 procesus par noziedzīgi iegūtu mantu, 80 krimināllietas, kā arī 119 civillietas. Procesos par noziedzīgi iegūtu mantu 109 gadījumos manta atzīta par noziedzīgi iegūtu, 53 gadījumos tiesa procesu izbeigusi. No izskatītajām krimināllietām 13 saistītas ar koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, bet pārējās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Savukārt starp izskatītajām civillietām ir 51 lieta par būvniecības procesa dalībnieku atbildību, 24 lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem, 17 lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku savstarpējām tiesiskajām attiecībām, 12 lietas par konkurences tiesību pārkāpumiem u.c.
Vidējais izskatīšanas termiņš 2022. gadā izskatītajos procesos par noziedzīgi iegūtu mantu bijis 4,1 mēneši, krimināllietās 3,8 mēneši, civillietās 5,5 mēneši (skaitot no prasības pieteikuma saņemšanas). Augstākas instances tiesas 2022. gadā izskatījušas 165 sūdzības par ELT nolēmumiem. No tiem 119 atstāti negrozīti, 4 gadījumos atteikts izskatīt sūdzību, 29 gadījumos taisīti pretēji nolēmumi, 8 nolēmumi daļēji atcelti, 4 grozīti, 1 lieta izbeigta apelācijas instancē.