Ceturtdien, 2. novembrī, tiešsaistē norisinājās #HRconference, kurā nozares eksperti iezīmēja aktuālākos jautājumus personāla vadībā, tai skaitā apskatīja tēmas par personāla speciālistu nepieciešamajām prasmēm, ieskicēja aktualitātes darba tiesībās, diskutēja par labbūtību, karjeras izaugsmes iespējām, komandas motivācijas celšanu un tendencēm darba tirgū. Konferencē piedalījās arī “Sorainen” galvenais darba tiesību eksperts Andis Burkevics, kas ieskatījās svarīgākajās aktualitātes saistībā ar darba strīdu izskatīšanu, atklājot, ko nepieciešams darīt, lai minimizētu darbinieka prasības celšanu tiesā pret darba devēju.
Viņš norādīja, ka darbinieki var vērsties gan atbilstošās arodbiedrībās, gan darba strīdu komisijās, kā arī tiesā, tāpēc darba devējiem ir svarīgi apzināties, kuras ir aizliegtās pazīmes. Eksperts uzsvēra, ka liela daļa darbinieku vēršas tiesā pret darba devējiem gan par atšķirīgu attieksmi un diskrimināciju, gan par mobingu un darba virsstundām.
“Darba devējiem ir svarīgi vienmēr reaģēt uz darbinieku sūdzībām un termiņā. Piemēram, ja runājam par virsstundām, ir nepieciešama skaidra darba laika uzskaites sistēma,” piebilda jurists.
Savukārt, ja ir sekojis darba devēja uzteikums saistībā ar darbinieka pārkāpumu, tad darbiniekam jāzina, kas viņam tiek pārmests, jāpieprasa paskaidrojumi, savukārt no darba devēja puses uzteikumam jābūt detalizētam un pārkāpumam jābūt “svaigam”.
“Nereti vien darbinieki ceļ prasību tiesā, jo uzteikums satur skopu informāciju un darbiniekiem rodas jautājumi, par ko tad viņš ir īsti atlaists,” pauda jurists.
Savukārt runājot par rājienu un piezīmi, A. Burkevics norādīja, ka arī to darbinieks var apstrīdēt tiesā, kas nozīmē, ka arī šajā gadījumā jābūt paskaidrojumiem, laikā jāatbild uz darbinieka sūdzību un pārkāpumam jābūt “svaigam”.
Viens no prasību veidiem ir arī personas datu aizsardzība, kā rezultāta darbiniekam ir jābūt informācijai par viņa personas datu apstrādi un īpaši svarīgs ir informācijas sniegšanas pienākums.
Tāpat tiesā sniedz prasības par ilgi neizmantotiem atvaļinājumiem un komercnoslēpumu prettiesisku neizmantošanu, kā arī par konkurences ierobežojumu pēc darba attiecību izbeigšanas, kas, pēc eksperta paustā, liek apsvērt, vai vispār šāds ierobežojums būtu vajadzīgs.
Savukārt LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs konferencē dalījās ar tiesas atziņām par mobingu, darbinieka pārkāpuma būtiskuma izvērtēšanu, pareizā uzteikuma pamata piemērošanu un atvaļinājuma kompensāciju valdes loceklim.
#HRconference piedalījās arī Personāla vadītāju kluba vadītāja, organizāciju psiholoģe un sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Rošāne, organizāciju psihologs, “CreaTest” vadītājs, docents Reinis Lazda, “Growing” valdes locekle un konsultante Jana Strogonova, biznesa psihologs, HR datu analītiķis Jānis Roze, “KPMG Law” jurists Antons Zagdajs, psiholoģe, izaugsmes veicinātāja un trenere Inta Santa, “Draugiem Group” Personāla attīstības un pieredzes vadītāja Agnese Pumpure un “ERDA Group” projektu vadītāja Rebeka Nagle.
Publicitātes materiāls
