Ceturtdien, 22. februārī, tiešsaistē norisinājās PERSONĀLA VADĪBA 2024, kurā eksperti diskutēja par svarīgākajām aktualitātēm saistībā ar personālvadību, tai skaitā par personāla vadības nākotnes izaicinājumiem, digitālās sistēmas un personāla iesaistēm, digitālā laikmeta izaicinājumiem, darbinieku pārvilināšanas juridiskiem un ētiskiem aspektiem, jēgpilniem darbinieku “labumiem” u.tml. Konferencē piedalījās arī zvērinātu advokātu biroja “Lazdiņš Gavars” partneris, zvērināts advokāts Andris Lazdiņš, kas plašāk pastāstīja par darbinieku lojalitātes konceptu darba tiesiskajās attiecībās, aplūkojot tādus jautājumus kā lojalitātes pienākuma robežas, sekas nelojālai rīcībai un risinājumiem, kad saduras darba devēja tiesības uz savas reputācijas aizsardzību ar darbinieka tiesībām uz vārda brīvību.
“Darba tiesību normatīvajos aktos lojalitātes jēdziens nav minēts, taču 2023. gada 18. janvārī stājas spēkā grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ar kuriem nostiprināts ikviena valsts pārvaldē nodarbinātā pienākums būt lojālam Latvijas Republikai un tās Satversmei,” norādīja A. Lazdiņš.
Ar to valsts iestāžu darbiniekiem likumā ir noteikts pienākums būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. Ja tas netiks ievērots, darbiniekus varēs atbrīvot no darba.
Vienlaikus noteikts, ka ar citām publiskas personas institūcijā nodarbinātajām amatpersonām lojalitātes valstij pārkāpuma gadījumā nodarbinātības attiecības var izbeigt tikai tad, ja šīs attiecības regulējošajā likumā neatbilstība ieņemamajam amatam vai prasībai pēc nevainojamas reputācijas ir paredzēta kā pamats personas atbrīvošanai no amata.
“Darbiniekam savu darba pienākumu ietvaros ir pienākums rūpēties par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu šķēršļus, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, kā arī par to, lai pēc iespējas novērstu vai mazinātu draudošus vai jau radušos zaudējumus,” norādīja advokāts.
Savukārt runājot par to, kā noteikt lojalitātes pienākumus un vai tos vispār vajadzētu noteikt, viņš norādīja, ka par to būtu jārunā iekšējos dokumentus, kā, piemēram, Darba līgumā, DKN vai citos iekšējos normatīvajos aktos. “Tas novērstu neatbilstošu rīcību un spētu pierādīt pienākuma pastāvēšanu un tā pārkāpšanu,” sacīja A. Lazdiņš.
Ja darbinieks ir pārkāpis šo lojalitātes pienākumu, A. Lazdiņš norādīja uz Darba likuma 101. pantu, kas nosaka, ka “darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.”
PERSONĀLA VADĪBA 2024 piedalījās arī Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga, “Win partners” mācību vadītājs, konsultants Aldis Zauls, RTU personāla nodaļas vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekle Zane Rostoka-Bārene, zvērināta advokāte, RSU asoc. profesore Marta Urbāne, Mg.psych., Mg.publ.relat, “Personāla vadītāju kluba” vadītāja Anita Rošāne, VILGERTS partnere, zvērināta advokāte Jūlija Jerņeva, biznesa koučs, līderu iemaņu trenere, Sistēmiskās (Helingera) pieejas praktiķe Daina Ramata, sertificēts organizāciju un darba psihologs, personāla vadības profesionālis, karjeras konsultants Elīna Bulāne, kā arī PwC Latvija Dažādības un Iekļaušanas prakses vadītāja Agnese Cimdiņa.
Publicitātes materiāls
