2018. gada 21. decembrī, pēc tam, kad Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB) bija uzsācis izmeklēšanu par iespējamu liela mēroga korupciju Rīgas satiksmes iepirkumos, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) nosūtīja vēstuli Rīgas satiksmes pagaidu valdei. Delna aicināja valdi nodrošināt maksimālu atklātību par Rīgas satiksmes darbu. Viens no sešiem Delnas ieteikumiem bija publicēt aktuālo ziņojumu par situāciju uzņēmumā un, gadījumā, ja tiks piesaistīti neatkarīgi auditori, publicēt auditoru ziņojumu.

10. janvārī Anrijs Matīss atbildēja, ka valde Delnas rekomendācijas ņems vērā. Kad 19. februārī izskanēja ziņa par “Ernst&Young” sagatavoto ziņojumu par situāciju Rīgas satiksmē, bija skaidrs, ka par tā publicēšanu tomēr nāksies cīnīties. Delna nekavējoties aicināja Anriju Matīsu ziņojumu publicēt. Mēnesi vēlāk, 20. martā, saņēmām jaunā pagaidu valdes priekšsēdētāja E.Saulīša atbildi – līgums ar kompāniju “Ernst&Young” nosakot, ka ziņojumu nedrīkst publicēt bez izpildītāja iepriekšējas rakstiskas atļaujas. “Ernst&Young” nesaskatot tiesisku un lietderīgu pamatojumu, lai minēto ziņojumu publiskotu, līdz ar to Rīgas satiksme nav tiesīga to izsniegt vai publiskot.

Šāda loģika liek uzdot divus jautājumus. Pirmkārt, vai lietderību saskatītu tiesa, īpaši ņemot vērā administratīvo tiesu pēdējā laika spriedumus informācijas atklātības lietās. Otrkārt, vai kāds no visiem ziņojuma lasītājiem neredz lietderību informēt rīdziniekus par to, kā viņu līdzekļi tiek izlietoti?

Atcerēsimies tiesas spriedumu tā sauktajā Lux Leaks jeb bijušā Pricewaterhouse Coopers (PWC) darbinieka Antuāna Deltūra lietā. Viņš publiskoja darba vietā pieejamos dokumentus par Luksmeburgas valdības un PWC iesaistīšanos finansiālās manipulācijās. To mērķis bija 340 Luksemburgā reģistrētiem uzņēmumiem nodrošināt iespēju izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas, līdz ar to sabiedrībai nesamaksāto nodokļu kopējais apmērs tika lēsts vairāku miljardu eiro apmērā. Tiesa lēmumā atzina, ka Deltūrs rīkojās sabiedrības interesēs un viņa sniegtā informācija veicināja lielāku atklātību.

Trauksmes celšanas likums, kas stāsies spēkā 1. maijā, varētu būt pamudinājums šādos gadījumos neklusēt. Ja publiski izskanējušie fakti no auditoru ziņojuma ir patiesi, ziņojuma publicēšana pilnā apjomā rīdziniekiem atvērtu acis par pašvaldības līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un aizpludināšanu krāpšanas un korupcijas shēmās. Trauksmes celšanas likums nosaka, ka persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, var celt trauksmi arī publiski, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams izmantot trauksmes celšanas mehānismus vai pārkāpums ilgstoši bez objektīva iemesla netiek novērsts. Likums ietver arī trauksmes cēlēja un viņa radinieku aizsardzības garantijas. Viena likumā noteikta iespēja ir trauksmes cēlējam vērsties biedrībās un nodibinājumos, piemēram, Delnā, kas tālāk var viņus pārstāvēt.

Komentāri