Teju četrus mēnešus pēc jaunās valdības izveides, arvien biežāk sabiedrībā un medijos parādās diskusijas un minējumi par to, kurš no jaunajiem Krišjāņa Kariņa (JV) valdības ministriem ir visnekompetentākais un kurš vismazāk atrodas savā “vietā”. Vairums ir neapmierināti ar jauno izglītības ministri Ilgu Šuplinsku (JKP), kura sākusi pārskatīt izglītības reformu, citi min labklājības ministri Ramonu Petraviču (KPV LV), kura, pēc sabiedrības domām, vismazāk atbilst ministres lomai, bet vislielāko pārsteigumu paspējis izsaukt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), aiz kura lēmumiem grūti nepamanīt haotiskus mēģinājumus noturēt varu par katru cenu un izveidot tādu tieslietu sistēmu, kas, visticamāk, strādātu viņa labā. Tā vietā, lai pilnveidotu tieslietu sistēmu un turētu roku uz pulsa, Bordāns izteicis neuzticību ne tikai ģenerālprokuroram, bet arī publiski apšaubījis tiesnešu godaprātu un profesionalitāti, paverot ceļu vēl nebijušai krīzei tieslietu nozarē.

Jau kopš pirmās dienās amatā, Bordāns ir licis sabiedrībai brīnīties par savām izdarībām – Latvijai pazemojošās vēstules ārvalstu vēstniekiem, kurās tieslietu ministrs apšaubījis tiesiskumu savā valstī noteikti uzskatāms par bezprecedenta gadījumu, kurš nav atstāts bez ievērības arī starptautiskā mērogā.

Pārliecību, ka Bordāns domā par saukļiem, nevis rūpējas par reālu tiesiskumu valstī, nostiprina arī fakts, ka tā vietā, lai uzticētos tiesībsargājošajām iestādēm, viņš apšaubījis to kompetenci, kad kriminālvajāšanai izdots viņa partijas biedrs Juris Jurašs, kurš joprojām ir arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Visas publiskās uzstāšanās un tiesu varas augstāko amatpersonu apvainošana nudien mudina domāt, ka tieslietu ministrs ne tikai nedomā par nozari, ko pārstāv, bet nemaz nav ieinteresēts, lai sabiedrības uzticība tiesu varai pieaugtu.

Runājot par vienu no savam nesenajām idejām – Ekonomisko lietu tiesas izveidi, Bordāns medijos minējis, ka tā apdraud vairāku cilvēku esošos amatus un idejas pretinieki labi apzinās, ka tiks izjauktas gadu desmitiem iestrādātās shēmas – kā panākt vajadzīgo spriedumu; kā sabojāt krimināllietu pirms pašas nodošanas uz tiesu. Bordāns min, ka šādu shēmotāju nav daudz, taču viņi ir augstu stāvoši. Ja tieslietu ministrs zina, kas ir shēmotāji, tad kāpēc viņš nevēršas ar šo informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB)? Lai varētu aktualizēt savus saukļus par tiesiskuma trūkumu valstī? Ja tā, tad vienīgais ar ko tieslietu ministrs šobrīd nodarbojas, ir populisms.

Tāpat Bordāns uzsvēris, ka šajā tiesā darbotos tiesneši un prokurori, kas būtu profesionāļi savā jomā un kuru reputācija nebūtu apšaubāma. Vai ar to ministrs ir paziņojis, ka visi esošie tiesneši nav profesionāļi savā jomā un to kompetence ir apšaubāma? Tostarp kuriozi, ka Bordāns min, ka tieši ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera dēļ Latvija šobrīd ir ierauta starptautiskos skandālos, bet kā ar viņa paša izteikumiem? Tieslietu ministrs, kas it kā zina korumpētos tiesnešus un shēmotājus, bet tos nenosauc, noteikti ir kaut kas jauns gan valstī, gan pasaulē. Kā uz šo faktu skatīties tiem, kas tiesājas ar Latvijas valsti? Ja jau reiz tiesiskumu valstī apšauba pats nozares atbildīgais ministrs, tad tas ir pietiekami skaļš signāls, lai izvērtētu gan esošās, gan bijušās krimināllietas.

Varam tikai minēt vien patiesos iemeslus Bordāna izteiktajai neuzticībai Kalnmeieram, bet tas, ka Bordāna ziņojumā kā viena no nepamatotām lietām minēta arī prokuratūras sāktā kriminālvajāšana pret Jaunās konservatīvās partijas politiķi Juri Jurašu, neapšaubāmi var liecināt par personīgu interesi. Kopumā pēdējā laika Bordāna izteikumi nepārprotami uztverami kā politiskā spiediena izdarīšana uz ģenerālprokuroru.

Bordāna lēmumi apdraud esošo kārtību, kas nosaka, ka likumdevējs nedrīkst traucēt tiesu varas institūciju darbu un vērtējami kā tiesiskuma graušanu, kas tieslietu ministram, ir nepieļaujami. Tajā pašā laikā gan nevarētu teikt, ka ministrs neapzinās, ko dara un ir nekompetents, tie visi ir pārdomāti gājieni, kuru gala iznākumu varam vien minēt, taču zināma krīze jau ir iestājusies un to ir veicinājis pats Bordāns.

Jācer, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš būs tik saprātīgs, lai apturētu Bordānu pirms viņš ar savām darbībām ir sakūlis sviestā visu valdību, jo atceramies – “valdība ir tik stipra, cik tās vājākais posms” un šobrīd tas neapšaubāmi ir tieši šis tieslietu ministrs un “bezkompromisa tiesiskuma karalis”.

Foto: Valsts kanceleja

Komentāri