Valsts kontroles darba plānā iekļauta lietderības revīzija “Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomās izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte”. To plānots uzsākt 2019. gada 15. augustā un pabeigt līdz 2020. gada noslēgumam.

Revīzijā Valsts kontrole vēlas noskaidrot, vai, izmeklējot noziedzīgos nodarījumus ekonomikas un finanšu jomās, tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu darbība ir pietiekami efektīva. Valsts kontrole plāno izvērtēt normatīvos aktus, to piemērošanu, kā arī prokuratūras un tiesu darba organizāciju, lai identificētu iespējamos sistēmas trūkumus un sniegtu ieteikumus to novēršanai. Revīzija aptvers gan pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, gan prokuratūru un tiesas.

Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana un tiesu darbības efektivitāte pastāvīgi ir Valsts kontroles redzeslokā. Pēc lietderības revīzijas „Pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāte Valsts policijā” 2017. gada oktobrī Valsts kontrole aicināja Ministru prezidentu un tieslietu ministru izvērtēt, vai Kriminālprocesa likumā noteiktais atbildības un kompetences sadalījums starp izmeklētāju un uzraugošo prokuroru ir optimāls, lai pirmstiesas izmeklēšana būtu efektīva, mērķtiecīga, ātra un ekonomiska. Valsts kontrole rosināja vērtēt arī to, vai būtu nepieciešams stiprināt uzraugošā prokurora pienākumu iesaistīties lemšanā par procesa veidu, izmeklēšanas virzienu, lietas virzību u.tml. Atkārtoti ar aicinājumu uzlabot pirmstiesas izmeklēšanas efektivitāti Valsts kontrole pie Ministru prezidenta vērsās 2018. gada oktobrī un 2019. gada februārī.

Šīs revīzijas tēmas aktualitāti pamato pasaulē aizvien pieaugošā neiecietība pret finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju.

Šī gada 15. jūlijā valsts kontroliere Elita Krūmiņa nosūtīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un tieslietu ministram Jānim Bordānam, informējot par plānoto revīziju, kā arī uzsverot, ka no Latvijas spējas veiksmīgi cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem ir atkarīga valsts drošība un reputācija starptautisko sadarbības partneru acīs. Tas ietekmē arī ārvalstu investoru uzticību.

Arī starptautiska līmeņa ekspertu izvērtējumos nereti tiek norādīts uz problēmām, kas saistītas ar šāda veida noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu un iztiesāšanu Latvijā. Ārvalstu eksperti vairākkārt ir norādījuši, ka nepieciešama cieša sadarbība starp izmeklētājiem un uzraugošajiem prokuroriem, kā arī vienota normatīvo aktu interpretācija un to pielietošanas prakse izmeklēšanas gaitā.

Iekšlietu ministrijas informācija liecina, ka laika periodā no 2013. – 2016. gadam tikai 12 no 399 noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas krimināllietām tika nodotas kriminālvajāšanai. Tajā pašā laikā tiesai nodotās lietas tiesneši bieži kritizē, jo trūkst pietiekamu pierādījumu, lai panāktu notiesājošu spriedumu.

Valsts kontroliere atzīst, ka Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija sēdē izskatītais Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums par noziegumiem ekonomikas un finanšu jomā un to izmeklēšanas gaita ir nozīmīgs signāls, ka valdība vēlas pilnveidot šo jomu un ir gatava sniegt atbalstu Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai. Tas ir būtisks priekšnoteikums jomas sakārtošanai.

Komentāri