Zemes un dzīvokļu īpašnieku vidū kopš 2018. gada izveidojusies neskaidra situācija – pirms diviem gadiem Satversmes tiesa atcēla likumu, ar kura palīdzību Saeima bija mēģinājusi pakāpeniski samazināt piespiedu zemes nomas maksu. Lai arī Tieslietu ministrija solīja šo jautājumu atrisināt, vesela gada laikā ministrs Jānis Bordāns (JKP) nav spējis atrisināt šo situāciju, vēl vairāk – ministrija tā arī nav sapratusi, kā pareizi regulēt nomas attiecības starp zemes un uz tās uzcelto namu īpašniekiem.
2017. gada jūnijā Saeimā pieņēma grozījumus, kas noteica, ka, ja starp zemes īpašnieku un piespiedu nomniekiem nav panākta cita vienošanās, tad agrāk noteikto 6% vietā no 2018. gada nomas maksu varēs noteikt līdz 5% gadā, no 2019. gada – līdz 4%, bet no 2020. gada – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības. Saeima tādējādi mēģināja samazināt slogu dzīvokļu īpašniekiem, kuri spiesti nomāt citiem īpašniekiem piederošo zemi zem viņu namiem, taču 2018. gada aprīlī Satversmes tiesa šos grozījumus atzina par neatbilstošiem Satversmei. Lai arī tiesa deva Saeimai laiku likumu labot, līdz pat šai dienai likuma vietā ir tukšums.
Lai arī jau 2019. gada sākumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) solīja labas pārmaiņas dzīvokļu un zemes īpašnieku attiecībās, aizvadītā gada laikā ministrija nekādus uzlabotus noteikumus dzīvokļu un zemes īpašnieku attiecību noregulējumam tā arī nav spējusi izveidot. 2019. gada martā gan Tieslietu ministrija (TM) piedāvāja pārveidot līdzšinējās piespiedu nomas attiecības par likumiskām zemes lietošanas tiesībām, kā arī paredzēt tām vienotu regulējumu visiem piespiedu dalītā īpašuma gadījumiem neatkarīgi no to izveidošanās tiesiskā pamata. Reformas rezultātā iedzīvotāji maksātu zemes īpašniekiem vienotu maksu par zemes lietošanu – 4% no zemes kadastrālās vērtības. Minētais likumprojekts gan Saeimā līdz šim brīdim nav iesniegts, pat par spīti tam, ka tieslietu ministrs atzinis, ka neko nemainot, stāvoklis piespiedu nomas attiecībās sarežģītos vēl vairāk. Vai ministrs kārtējo reizi bārstījis tikai tukšus solījumus?
Līdz ar to, ka nomas maksas apmēru valsts vairs neregulē, zemes īpašnieki paši var noteikt to kādā apmērā vien to vēlas. Tā, piemēram, “Rīgas namu pārvaldnieks” zemes īpašnieku biedrības pārstāvim Normundam Šlitkem piedāvājis maksāt 4% no kadastrālas vērtības, bet Šlitke paziņojis, ka vēlas ne mazāk kā 6%. Šobrīd “Rīgas namu pārvaldnieks” no iedzīvotāju iemaksām veido uzkrājumu, lai, kad likme būs zināma, būtu nauda, ko pārskaitīt zemes īpašniekiem. Tomēr zemes īpašnieki gaidīt nevēlas, un vēstulēs iedzīvotājiem prasa uzdot “Rīgas namu pārvaldniekam” naudu pārskaitīt tūlīt. Kopš pagājušā gada “Rīgas namu pārvaldnieks” zemes īpašniekiem palicis parādā pusmiljonu eiro.
Ņemot vērā, ka tieslietu ministra dotais solījums likumu izstrādāt līdz gada beigām nepiepildījās, un tagad izskatās, ka līdz jaunajam likuma būs jāgaida vēl gads, aptuveni 300 000 Latvijas iedzīvotāju ir nonākuši neapskaužamā situācijā – viņi ir spiesti maksāt zemes īpašniekiem līdz pat 6% no zemes kadastrālās vērtības tikai par to, ka viņu māja atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes.
Tā kā Tieslietu ministrijas politiku un prioritātes viennozīmīgi nosaka pats ministrs, tad sekas par lēno likumprojektu izstrādi viennozīmīgi gulstas uz Bordāna pleciem. Kad ministrs reiz sāks pildīt savus tiešos amata pienākumus? Līdz šim, šķiet, ka Bordāns spējis vien to, kā ārvalstu vēstniecībām sarakstīt kaudzi vēstuļu par tiesisko situāciju Latvijā un doties uz ASV pēc sankcijām pašu valsts ostai – tam laika ministram pietika. Bet varbūt arī beidzot pienācis laiks pastrādāt sabiedrības un pašu partijas vēlētāju labā?
Foto: F64