Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un Latvijas valdība izdara spiedienu uz tiesu un viens no spilgtākajiem piemēriem tam ir izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas ierobežo apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Atbildot uz jautājumiem par tiesvedību un to, kad, pēc politiķa domām, lietā gaidāms spriedums, Lembergs norādīja, ka “spriedumu raksta Bordāns un valdošā koalīcija”.
Viņš norādīja, ka Bordāns izdara spiedienu uz tiesu un pat Covid-19 laikā diktē to, vai tiesas sēdes notiks, vai nenotiks.
“Valdošā koalīcija pat speciāli izmainīja likumu, kā rezultātā maniem advokātiem tika liegts teikt tādu aizstāvības runu, kādu viņi bija sagatavojuši, un šie likuma grozījumi, kas liedz man pienācīgi realizēt tiesības uz aizstāvību, ierobežojot maniem advokātiem aizstāvības runas ilgumu, kamēr prokurori varēja teikt apsūdzības runu tik ilgi, cik viņi gribēja, dod skaidru norādi uz to, ka parlamenta vairākums uz tiesas varu izdara totālu spiedienu,” norādīja Lembergs.
Vaicāts, vai tiesvedība nav novilcināta pārāk ilgi saistībā ar dažādām slimošanām no apsūdzēto un aizstāvības puses, Lembergs norādīja, ka “visvairāk šajā tiesvedībā ir slimojis tiesas sastāva vadītājs – tiesnesis Boriss Geimanis. Ja jūs uzskatāt, ka tiesneša slimība ir tiesas novilcināšana, tad viņam arī pretenzijas izvirziet. Es par tiesnešu slimību netaisos atbildēt un es viņam arī netaisos pārmest, ka viņš slimo.”
“Kas attiecas uz tiesvedības ilgumu, ir jāpievērš uzmanība kriminālprocesa ilgumam – kriminālprocess sākts 1999. gadā un šī gada maijā pagāja 21 gads,” uzsvēra Lembergs, turpinot: “skaidrs, ka šāds kriminālprocess nav pabeigts saprātīgā termiņā.”
“Manās interesēs ir tiesvedību pabeigt pēc iespējas ātrāk, bet ne uz nekvalitatīvas aizstāvības rēķina,” norādīja Lembergs.
Politiķis uzsvēra, ka atsevišķas personas vēlētos, lai viņam nebūtu tiesības uz aizstāvību, taču tādas viņam nodrošina Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesības, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Latvijas Satversme.
“Paldies Dievam, mēs dzīvojam demokrātisko valstu pulkā, kaut gan valsts, izmainot likumu, cenšas traucēt man realizēt tiesības uz aizstāvību, kas nedara godu Latvijai. [..] Ja jūs pajautāsiet juristu, advokātu aprindās – viņi visi teiks, ka saprot, par ko ir runa – Lembergam par godu tiek sačakarēts Kriminālprocesa likums,” sacīja Lembergs.
Kā zināms, šogad spēkā stājās apjomīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis, kā norādījusi Tieslietu ministrija, ir sekmēt kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu. Viena no galvenajām izmaiņām ir saistīta ar apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu.
Foto: F64
