Tieslietu padome, izvērtējusi Valsts kancelejas izstrādāto likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”, atzīst, ka tā izstrādāšanas modelis nav saprotams, un aicina Valsts kanceleju likumprojektu atbilstoši pamatot.

Tieslietu padome savā 10.decembra lēmumā norāda, ka likumprojektā nav ņemti vērā tās jau iepriekš izteiktie ierosinājumi attiecībā uz tiesnešu amata atlīdzību, tostarp attiecībā uz bāzes koeficienta pietuvināšanu tam, kas tiek piemērots Saeimas deputātiem, kuri tāpat kā tiesneši ir konstitucionāla orgāna amatpersonas. Ņemot vērā, ka tiesneši ir ietverti vienotajā atlīdzības sistēmā, tiesnešu amata atlīdzībai ir jābūt varas dalīšanas ietvarā līdzvērtīgai ar pārējo valsts varas atzaru – Saeimas un valdības – līdzvērtīgu amatpersonu atalgojumu.

Nosakot tiesnešu amata atlīdzību, jāņem vērā vairāki kritēriji, tostarp tiesneša neatkarības garantēšana caur finansiālo drošību, piemaksu nepieļaujamība, atbilstība tiesneša amatam izvirzītajām prasībām un ierobežojumiem. Šos kritērijus definējusi Satversmes tiesa divos spriedumos lietās Nr.2009-11-01 un Nr.2016-31-01. Tieslietu padome uzsver, ka nav saprotams, kādi Satversmes tiesas spriedumos minētie tiesnešu amata atlīdzības kritēriji ir vai nav ņemti vērā likumprojekta izstrādes gaitā un kādas metodes izmantotas to noteikšanai.

No likumprojekta anotācijas nav izprotama koeficientu noteikšanas metodoloģija, ja tāda pastāv. Nav rodams pamatojums tam, kāpēc koeficients 2,91 un 5% un 10% piemaksu sistēma Latvijas apstākļos būtu atbilstoša tiesneša statusam un būtu tiesnesi motivējoša atalgojuma sistēma. Nezinot šo metodoloģiju un iztrūkstot jebkādam pamatojumam likumprojekta anotācijā, nav iespējams pārbaudīt, vai piedāvātais likumprojekts risina Satversmes tiesas spriedumos norādītās tiesnešu amata atlīdzības konstitucionālās problēmas, vai ir ņemta vērā tiesneša amata atšķirība un likumā noteiktie ierobežojumi.

Tieslietu padome uzskata, ka Satversmei atbilstoša tiesnešu amata atlīdzības modeļa izstrāde bija jāsāk nevis ar koeficientu mehānisku noteikšanu, bet ar Satversmes tiesas spriedumos norādīto kritēriju konstatēšanu un analīzi, uz kā pamata ir jāizstrādā skaidra vienota metodoloģija. Savukārt atlīdzības sistēma var tikt izstrādāta tikai uz šādas metodoloģijas bāzes, apsverot sistēmiskas izmaiņas attiecībā uz visu tiesu varu kopumā.

Likumprojekta galvenais mērķis saskaņā ar Valsts pārvaldes reformu plānu 2020 ir pārskatīt valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto valsts civildienesta ierēdņu un darbinieku atlīdzības politiku, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darba samaksu valsts pārvaldē. Atsevišķas normas skar tiesnešus un prokurorus, tāpēc Valsts kanceleja lūdza Tieslietu padomi sniegt atzinumu par likumprojektu.

Komentāri