Plašu rezonansi dažādu juridisko profesiju pārstāvju vidū izsaukusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rīcība, skaļi paužot sašutumu par Vidzemes rajona tiesas Limbažos spriedumu lietā pret bijušo VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētāju Uģi Magoni un Igaunijas miljonāru Oļegu Osinovski. Tiesību eksperti uzskata, ka ministrs, apšaubot tiesneša Kārļa Jansona profesionalitāti, rīkojies nepieļaujami ieņemamajam amatam un viņa izteikumus var uzskatīt par mājienu pārējiem tiesnešiem, kas domā pieņemt lēmumu, iepriekš nekonsultējoties ar ministru.
Kā zināms, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien, 21. janvārī, attaisnoja par kukuļošanu apsūdzētos Magoni un Osinovski. Tiesā skaidroja, ka attaisnojošs spriedums pieņemts, jo tā uzskatīja, ka prokuratūras celtās apsūdzības nav pierādītas.
Magoni Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja 2015. gadā ar gandrīz pusmiljonu eiro skaidrā naudā, ko viņam tikko Igaunijā bija iedevis Osinovskis. Izmeklētāju ieskatā tādā veidā Igaunijas miljonārs vēlējies panākt, lai “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums nopērk dīzeļlokomotīves no Osinovska firmas “Skinest”. Tiesa gan attaisnojusi Magoni, norādot, ka viņš nav veicis nekādas darbības, lai “Latvijas dzelzceļa” meitaskompānija izlemtu pirkt lokomotīves no Osinovska firmas.
Abi apsūdzētie tiesā liecināja, ka Osinovskis maksājis Magonim par lobēšanu viņa kontaktu dēļ. Proti, Magonim ir draudzīgas attiecības ar “Krievijas dzelzceļa” bijušo vadītāju Vladimiru Jakuņinu. Osinovskis tādā veidā bija cerējis, ka Magonis palīdzēs izveidot sadarbību starp “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcu”, kurā Osinovskis ir lielākais īpašnieks, un “Krievijas dzelzceļu”. Tiesa uzskatījusi, ka radniecīgo saišu dēļ Magoņa rīcība šajā gadījumā vērtējama ārpus viņa amatpersonas pienākumu veikšanas.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) nav slēpis sašutumu par spriedumu lietā, norādot, ka “situācijā, kad ir skaļa lieta, ir sabiedrības uzmanību raisoša lieta un ar diezgan lielām sekām uz sabiedrības uzticamību tiesu sistēmai vispār, šī lieta nonāk tiesnešu apzinātas rīcības rezultātā pie tiesneša, par kuru jau ilgstoši fakti bija zināmi un paši tiesneši to konstatējuši, ka tiesnesis ir ne ar augstāko reputāciju tiesu sistēmā un ne ar labāko profesionālo novērtējumu. Notika tiesnešu profesionālās darbības novērtējums, un šis novērtējums [Jansonam] bija negatīvs. Lai varētu atstādināt tiesnesi no turpmākā darba, ir jābūt diviem negatīviem novērtējumiem.”
Latvijas Tiesnešu biedrība (LTB) saistībā ar Bordāna mutisko uzbrukumu Jansonam, paziņojusi: “Publiskajā telpā izskanējušie minējumi, tai skaitā valsts augstāko amatpersonu vērtējumi, LTB ieskatā ir priekšlaicīgi. LTB atgādina, ja personai ir informācija par kādām prettiesiskām darbībām lietas iznākuma ietekmēšanai, personas pienākums ir ziņot par to kompetentām institūcijām.”
Lietas objektīvu, taisnīgu, pamatotu iznākumu nodrošina likumā “Par tiesu varu” un Kriminālprocesa likumā paredzētā rajona(pilsētas) tiesas sprieduma pārsūdzība apgabaltiesā un Augstākajā tiesā.
Bordāna rīcību par nepieņemamu dēvē arī vairāki tiesību eksperti, tai skaitā arī bijušais Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks ar 32 gadu tieneša stāžu Pāvels Gruziņš, kas uzskata, ka Bordāna uzbrukums Jansonam nepaliks nepamanīta, krimināllietai nonākot Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
“Bordāns izdarīja to pašu, ko deviņdesmito gadu beigās izdarīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, paužot viedokli par drošības līdzekli apsūdzētajam baņķierim Aleksandram Laventam. Šo ministra viedokli pieminēja arī Eiropas cilvēktiesību tiesā, iztiesājot Laventa lietu. Līdzīgi būs arī ar šo gadījumu. Tas, kas tika izdarīts ar šāda viedokļa paušanu, ir politisks spiediens uz tiesu. Bordāns būtu labāk paklusējis. Viņš runāja nevietā. Tādēļ jau ir daudzpakāpju sistēma un daudzpakāpju pārsūdzēšanas tiesības. Spriedumu var komentēt pēc tā spēkā stāšanās, nevis tagad. Ko šādā situācijā tagad darīt apelācijas tiesas tiesnesim? Ministrs jau ir pateicis, ka lieta pirmajā instancē iztiesāta nepareizi. Ministrs tā nedrīkstēja rīkoties nekādā gadījumā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs /Aigars/ Strupiša kungs jau pareizi saka, ka tagad par šo jautājumu ir jārunā Tieslietu padomē. Šāda ministra rīcība ir nosodāma. Ko tu, ministr, lec kājās, ja tas ir tikai pirmās instances spiedums? Noslēgusies pirmā instance, spriedums nav stājies spēkā, bet ministrs jau dod norādījumus, kā pareizi jātiesā! Tā nedrīkst rīkoties! Tas, ka tiesnesim pirms tam piemēroti disciplinārsodi, šajā gadījumā neko nenozīmē, jo viņš nav atcelts no amata. Tiesnesim gadās kļūdīties. Tas nav nekas ārkārtējs vai neparasts. Rūpīgi lasīju ministra izteikumus un brīžiem man radās iespaids, vai ministrs pats maz saprot, ko viņš runā. Brīžiem viņš nonāk pretrunā pats ar sevi. Viņam vajadzēja turēt muti ciet!” ass savos izteikumos bija Gruziņš.
Viņa ieskatā, Bordāna kritiku var uztvert arī kā mājienu pārējiem tiesnešiem, lai viņi, pirms spriest tiesu, pakonsultētos ar ministru kādu spriedumu rakstīt: “Tas atgādina boļševiku laikus. Bordāns rīkojas kā boļševiks.”
Līdzīgu viedokli pauda arī bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, norādot, ka “ir nepiedodami un kategoriski nepieņemami, ja politiķis iejaucas tiesu darbā, tiešā veidā norādot, ka viņam nepatīk viens vai otrs spriedums.”
“Nav pieļaujama situācija, kad tiesu spriež politiķis. Tiesai jābalstās uz valstī pastāvošo tiesisko kārtību. Ja mēs esam demokrātiska valsts, tad šādā valstī tiesu spriež tiesa, un tā valsts vārdā pasludina spriedumu. Tieslietu ministrs ir politiska persona, viņš nav tiesnesis. Ja Bordāna kungs vēlas būt par tiesnesi, viņam vajadzētu mainīt nodarbošanos un kļūt par tiesnesi, nevis par politiķi un ministru. Viņš jebkurā brīdī var apturēt savu politisko karjeru un doties iztiesāt lietas, kurās viņš jūtas erudīts, un taisīt spriedumu, balstoties uz lietā esošajiem pierādījumiem,” sacīja Grīnvalds.
Viņa ieskatā, ministra publiskos izlēcienus var kvalificēt kā iejaukšanos tiesu darbā un tiesas spriešanā.
Savukārt zvērinātais advokāts Artūrs Zvejsalnieks intervijā Neatkarīgajai norādījis, ka ir grūti iedomāties smagāku nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu par to, ko veicis Bordāns. “Tas robežojas ar draudiem tiesnesim, jo viņš runā par konkrētu tiesnesi. To var vērtēt tikai kā mēģinājumu iebiedēt tiesu un dot norādījumus augstākas instances tiesnesim, kādam jābūt spriedumam šajā lietā. Šādi izteikumi no tieslietu ministra puses, turklāt par nozari, kas attiecas uz viņa atbildību, ir vērtējami ļoti nopietni – tā ir iejaukšanās neatkarīgās tiesu varas kompetencē un brutāls politisks spiediens,” uzsvēra Zvejsalnieks.
Advokāts norādīja uz to, ka šādi izteikumi ir aizliegti, piemēram, Kriminālprocesa likumā. Un Eiropas Cilvēktiesību tiesa līdzīgos gadījumos norāda uz nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu. To aizliedz starptautiski normatīvie akti, tajā skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gadā 9. martā pieņemtā direktīva 2016/343 par nevainīguma prezumpciju, kas aizliedz amatpersonām publiski izteikties par vainu, pirms nav stājies spēkā spriedums par apsūdzētas personas vainu.
“Bordāns nepārprotami izsakās, kādam jābūt spriedumam, un nepārprotami norāda, kādām jābūt sekām tiesnesim, kas skatīja lietu. Grūti pat iedomāties smagāku pārkāpumu, kāds šeit ir izdarīts,” piebilda advokāts.
Tam, ka Bordāna izteikumi par Magoņa un Osinovska lietu ir politisks spiediens uz tiesu, piekrita arī zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš: “Tas nav pieņemami tiesiskā valstī. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz šo lietu. Tieslietu ministrs ir augsta amatpersona – ja viņš saka, ka vajadzēja notiesāt, tad jebkurš cits tiesnesis arī iekšēji nodrebēs. Tas, kurš šo lietu pārņems augstākā instancē, būs tieslietu ministra sacīto dzirdējis un baidīsies nenotiesāt. Šeit redzam vistiešāko tiesas ietekmēšanu.”
“Tieslietu ministram daudz kas var nepatikt, bet viņš ir amatpersona. Šādus izteikumus nevar vērtēt citādi kā spiedienu uz nākamās instances tiesu. Tā ir iebiedēšana,” uzsvēra Vārpiņš.
Savukārt zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska uzskata, ka “mēs dzirdam demokrātiskā valstī absolūti nepieņemamus tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumus, ar kuriem viņš jaucas tiesu varas kompetencē.”
“Tā “bezkompromisa tiesiskums” reaģē uz Vidzemes rajona tiesas tiesneša spriedumu, pat nesagaidot pilnu sprieduma tekstu. Ir nepieņemami, ka bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieks, tagadējais Saeimas deputāts Juris Jurašs (JKP) un Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs savu toreiz ne visai godprātīgi un ļoti pavirši veikto darbu joprojām mēģina nomaskēt ar runām par “ietekmīgu vīru” interesēm. Patiesība ir tāda, ka “ietekmīgais vīrs” ir viņš pats un šobrīd izmanto pilnvaras un JKP partijas resursus, tālu pārsniedzot tiesiskā valstī pieņemto,” pauda Kvjatkovska.
“Visus piecus gadus šajā lietā ir līdzās pastāvējušas divas kardināli atšķirīgas realitātes. Viena, kas jau no paša sākuma izskanēja publiskajā telpā un kuru izplatīja tobrīd uzticību raisoši avoti. Tā ir izmeklētāju versija, kas noplūdināta, manipulējot ar plašsaziņas līdzekļiem. Proti, augsta līmeņa valsts uzņēmuma vadītājs it kā saņēmis milzīgu kukuli no igauņu uzņēmēja. Bet otra – reālajos izmeklētāju un prokuratūras savāktajos materiālus, kas skaidri atklāja šo iestāžu darba metodes un kvalitāti. Osinovskis nav darījis neko pretlikumīgu. 500 000 eiro nodošanas iemesli un apstākļi ir pavisam citi. Proti, Osinovskis bija gatavs maksāt komisijas maksu, lai glābtu “iestrēgušu” 40 miljonu eiro līgumu ar pasūtītājiem Krievijā un šim nolūkam vēlējās izmantot Magoņa privātās attiecības un kontaktus Krievijā. Nauda ir absolūti legāla ar izsekojamu izcelsmi,” uzsvēra advokāte.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ir rosinājis Tieslietu padomes sēdē 29. janvārī vērtēt tieslietu ministra izteikumu par tiesnesi un viņa spriedumu.
Ņemot vērā, ka Tieslietu padomes sastāvā ir arī Bordāns un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs (JKP), tiesību eksperti jau tagad pauduši bažas par iespēju, ka šis jautājums varētu tikt atstāts novārtā. Taču, ja tieslietu ministrs pats izdara šādu spiedienu uz tiesu, rodas pamatots jautājums – vai viņš vispār var ieņemt šo amatu? Un ko par situāciju ar tiesiskumu Latvijā tas liecinātu citām valstīm?
Foto: Valsts Kanceleja
