Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē piesprieda 5 gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju, divpadsmit gadu gaitā ne reizi vien ir norādījis uz cilvēktiesību pārkāpumiem savā lietā. Lemberga lietā runāts gan par garo lietas izskatīšanas termiņu, gan procesuālajām netaisnībām, gan tiesnešu neobjektivitāti. Jaunus cilvēktiesību pārkāpumus iezīmējis fakts, ka Lembergam līdz pilnā sprieduma paziņošanai varētu būt jāgaida ilgāks termiņš kā paredzēts, un līdz tam brīdim viņam jāatrodas apcietinājumā.
Pašlaik atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 244. panta pirmajai un otrajai daļai procesa virzītājam ir pienākums personai izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs. Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus. Papildus attiecībā uz apcietinājuma kā drošības līdzekļa piemērošanu KPL 272. panta pirmā daļa noteic, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
Taču neraugoties uz to, ka īsta pamatojuma Lemberga apcietināšanai tiesas zālē nebija, uz ko norādījuši arī tiesību eksperti, minot, ka “apcietinājuma mērķis var būt tikai un vienīgi, lai cilvēks neizvairītos no tiesas, netraucētu izmeklēšanai un nebēgtu prom”, Lembergs no tiesas zāles tik un tā izgāja, policistu pavadīts.
Apcietinājuma faktu Augstākas tiesas Senāta Krimināllietu departamentam lūdzis vērtēt arī Lemberga advokāts Māris Grudulis, norādot, ka neskatoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 5. panta prasībām, Aivars Lembergs joprojām nav informēts par viņam noteiktā apcietinājuma pamatu un iemesliem. Tāpat, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Lembergam šobrīd liegts satikties ar advokātu, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību, konkrēti, lai pārsūdzētu tiesas lēmumu par drošības līdzekļa apcietinājuma nelikumīgo piemērošanu, kā arī lai gatavotos sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā.
Kā skaidroja advokāts, “iespēja tikties ar aizstāvi konkrētajās dienās ir ļoti būtiska, jo nepieciešams saskaņot un parakstīt virkni dokumentu, apspriesties par aizstāvības turpmāko īstenošanu”.
Jāņem vērā, ka Lembergs visu 12 gadu laikā ne reizes nav bez attaisnojuma kavējis tiesas sēdes un pa šiem 12 gadiem nav kļuvis arī bīstams sabiedrībai. Līdz ar to Lemberga apcietinājumu advokāts uzskata par nelikumīgu un, balstoties uz Latvijas likumiem, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, to pamatojis sūdzībā Senātam.
Tāpat izskanējušas bažas par to, ka, lai arī tiesai 14 dienu laikā jāsagatavo pilno spriedumu, tiesa nepieciešamības gadījumā var vienu reizi pagarināt šo termiņu un tiesa to izmantos, tādējādi attālinot Lemberga tiesības šo spriedumu pārsūdzēt.
Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti – Eiropas Savienības Pamattiesību harta un Eiropas cilvēktiesību konvencija gan reglamentē personas, kurai ir tiesības uz aizstāvību, procesuālās garantijas kriminālprocesā – tiesības piekļūt advokātam, tiesības uz mutisku un rakstisku tulkojumu, tiesības tikt informētam par apsūdzību, tiesības uz aizturēšanas regulāru pārskatīšanu un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Saskaņā ar cilvēktiesībām, kompetentām tiesībsargājošām iestādēm būtu nekavējoties mutiski vai rakstveidā jāinformē aizdomās turētās vai apsūdzētās personas par minētajām valsts tiesību aktos paredzētajām tiesībām, kas ir būtiskas, lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu.
Kā norāda Dr.iur., docente Jeļena Groma, rakstveida paziņojums par tiesībām būtu nekavējoties jāizsniedz ikvienai personai, kad saistībā ar kriminālprocesu šīm personām tiek atņemta brīvība.
Tajā jāiekļauj pamatinformācija par iespējām apstrīdēt apcietināšanas likumību, pārskatīt lēmumu par aizturēšanu, vai lūgt pagaidu atbrīvošanu, ja un tiktāl, ciktāl valsts tiesību akti paredz šādas tiesības. Apsūdzētai personai būtu jāsaņem visa nepieciešamā informācija par izvirzīto apsūdzību, lai sagatavotu savu aizstāvību un tiktu garantētas šīs personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu. Aizdomās turētajam vai apsūdzētajam pietiekami detalizēti būtu jāpaziņo iespējamā noziedzīgā nodarījuma juridiskā kvalifikācija, lai aizsargātu procesa taisnīgu norisi un ļautu efektīvi izmantot tiesības uz aizstāvību. Šajā direktīvā paredzētās tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem bez maksas. Jāatzīmē, ka informācijai par piemērojamām procesuālajām tiesībām jābūt pieejamai viegli saprotamā veidā, un šis rakstveida paziņojums par tiesībām būtu nekavējoties jāizsniedz ikvienai personai, kurai kriminālprocesā tiek atņemta brīvība.
“Lemjot jautājumu par personas tiesību ierobežošanas nepieciešamību jāizvērtē, vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumīgām interesēm nodarīto zaudējumu. Kriminālpolitikas funkcionēšanas efektivitāte ir skatāma ne tikai tiesību normu atbilstības, tiesību aizsardzības iestāžu vadības, stratēģijas un taktikas panākumu griezumā, bet ir nopietni vērā ņemams vispārcilvēcisko normu un vērtību respektēšanās un ievērošanas faktors, kas izriet no nacionāliem tiesību aktiem un valstij saistošiem starptautiskajiem līgumiem. [..] Cilvēku tiesību ierobežošana kriminālprocesā ir pieļaujama tik tālu, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ātru un netraucētu lietas izmeklēšanu un iztiesāšanu. Šādai ierobežošanai kriminālprocesa ietvaros jābūt pēc iespējas mazākai. Lemjot par drošības līdzekļa piemērošanu, procesa virzītājam jāsamēro kriminālprocesa intereses ar personas pamattiesībām, kas garantētas Satversmē un citos tiesību aktos. Aizbildinoties ar kriminālprocesa interesēm, nedrīkst nepamatoti vai nesamērīgi ierobežot personas tiesības,” norāda tiesību eksperte.
Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atzīsts: risks, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais var traucēt izmeklēšanai, nevar tikt vērtēts in abstracto – šim riskam ir jābūt pamatotam ar ziņām par faktiem.
Arī Grudulis uzsvēra, ka šobrīd, “ņemot vērā Covid-19 ierobežojošos pasākumus, ieslodzījumu vietās pēc iespējas tiek samazināts apcietināto personu skaits, apcietinājums tiek aizstāts ar drošības naudu, citiem drošības līdzekļiem, apcietinājumā tiek paturētas faktiski tikai tās personas, kuru atrašanās sabiedrībā ir īpaši bīstama, slepkavas ar nosliecēm, maniaki”.
Pats Lembergs žurnālistiem paudis, ka spriedumu pārsūdzēs un viņš prognozē, ka tālākie tiesas procesi aizņems vēl desmit gadus.
Jāatzīst, ka Lembergs ne reizi vien norādījis uz to, ka viņa procesā ir pārkāptas cilvēktiesības, kā arī nevainīguma prezumpcijas ievērošana. Fakts, ka Lembergam saprātīgā termiņā nav iespējams pārsūdzēt drošības līdzekli, norāda vien uz kārtējo cilvēktiesību pārkāpumu, kas neapšaubāmi varētu atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz Latvijas tieslietu sistēmas un valsts reputāciju kopumā.
Foto: F64
