Pagājušajā nedēļā izskanēja pirmās instances tiesas spriedums tā saucamajā Lemberga lietā. Saskaņā ar to, Rīgas apgabaltiesa Ventspils mēram Aivaram Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Kaut arī tiesa nebija sagatavojusi sprieduma motivāciju, Lembergu apcietināja uzreiz pēc saīsinātā sprieduma nolasīšanas.

Kaut arī tiesas motivācija ir absolūti nepieciešama jēgpilnam apelācijas procesam un ir būtiska pilna tiesas sprieduma funkcija – nodrošināt lietas dalībniekiem iespēju pienācīgi iepazīties ar tiesas apsvērumiem un, ja lietas dalībnieki to vēlas, apstrīdēt to pamatotību augstākā instancē, Kriminālprocesa likuma 530. panta pirmā daļa paredz, ka saīsinātais spriedums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un rezolutīvās daļas. Prokurors, apsūdzētais, cietušais, aizstāvis vai pārstāvis, kā arī kriminālprocesā aizskartais mantas īpašnieks, kura mantai uzlikts arests, 10 dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu. Pēc lūguma iesniegšanas termiņa beigām, ja saņemts lūgums par pilna sprieduma sagatavošanu, tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā, paziņojot tā pieejamības datumu.

Kaut arī pastāv vairāki drošības līdzekļi, tai skaitā aizliegums izbraukt no valsts, drošības nauda, mājas arests u.tml., Lembergam piemērots stingrākais no tiem – apcietinājums. Tas noticis pie apstākļiem, kad apcietinājuma mērķis var būt tikai un vienīgi, lai cilvēks neizvairītos no tiesas, netraucētu izmeklēšanai un nebēgtu prom. Tātad, kamēr nav pilnais sprieduma teksts, arī Lemberga apcietināšana ir bez jebkādas motivācijas.

Jo loģiski domājot – Lembergs traucēt izmeklēšanai vairs nevar, jo visi liecinieki ir nopratināti; arī aizbēgšanu var novērst ar maigākiem līdzekļiem, kaut vai ar to pašu aizliegumu izbraukt no valsts vai uzturēšanos noteiktā vietā. Arī nekāds slepkava, kuru jāaptur no tālāka nozieguma izdarīšanas, Lembergs nav.

Pašlaik atbilstoši Kriminālprocesa likuma 244. panta pirmajai un otrajai daļai procesa virzītājam ir pienākums personai izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs. Izvēloties drošības līdzekli, procesa virzītājs ņem vērā nodarījuma raksturu un kaitīgumu, aizdomās turētā vai apsūdzētā personību, viņa ģimenes stāvokli, veselību un citus apstākļus. Tāpat Kriminālprocesa likums nosaka, ka apcietinājumu kā drošības līdzekļa piemērošanu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.

Tātad, Lemberga gadījumā nepamatoti piemērots skarbākais no drošības līdzekļiem – turklāt Lembergs joprojām nav informēts par viņam noteiktā apcietinājuma pamatu un iemesliem.

Tāpat, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Lembergam šobrīd liegts satikties ar advokātu, lai īstenotu savas tiesības uz aizstāvību, konkrēti, lai pārsūdzētu tiesas lēmumu par drošības līdzekļa apcietinājuma nelikumīgo piemērošanu, kā arī lai gatavotos sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā.

Vai tiešām Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un daudzkārtējais premjera amata kandidāts Lembergs pēkšņi būtu kļuvis tik bīstams sabiedrībai, ka vienīgais drošības līdzeklis attiecībā uz viņu ir apcietinājums? Vai bez motivācijas apcietināt cilvēku, tikai tāpēc, lai būtu pēc iespējas lielāks šovs, apzinoties, ka pilnais spriedums var prasīt vairākus mēnešus, ir tiesiski? Jebkurā gadījuma jau šobrīd skaidrs, ka šis tiesas spriedums ieies vēsturē kā vērienīgākais absurda teātra uzvedums ar politiskās izrēķināšanās elementiem.

Foto: F64

Komentāri