Lai arī pagājuši vairāk nekā desmit gadi kopš tika izbeigta tā saucamā “oligarhu lieta”, mītiskais oligarhu tēls politikā joprojām ir gana dzīvs. Ja pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām žurnāls “Ir” atklātībā nodeva viesnīcā “Rīdzene” ierakstītās sarunas, kas it kā liecināja par Aināra Šlesera, Aivara Lemberga un Andra Šķēles ietekmi lielākajos Latvijas uzņēmumos, tad šogad jau pirms pašvaldībām vēlēšanām atkal izvilkta “oligarhu kārts” – Lembergs bez tiesas motivācijas sēž cietumā, bet Šleseram un Šķēlēm draud tiesvedība. Vai tā ir tikai sakritība, vai tomēr politiskās cīņas instruments, lai visiem stāstītu, cik lieli nopelni pie notikušā ir esošajai koalīcijai, pirmkārt, jau tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP)?
Lembergs, Šlesers un Šķēle ir politiķi, kuru uzvārdus politiskie sāncenši izmantojuši ne reizi vien, lai gan aktīvajā politikā jau vairākus gadus atrodas tikai viens no viņiem. Neraugoties uz to, “oligarhu stāsts” aktīvi tiek žļembāts no vēlēšanām uz vēlēšanām, it kā viņi būtu Latvijas lielākie ienaidnieki, un arī šīs pašvaldību vēlēšanas nav izņēmums. Visiem trīs politiķiem tiek pārmesti gadu desmitiem veci notikumi – kamēr Lembergs gaida pirmās instances tiesas pilno spriedumu, tikmēr par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzības bijušajam premjeram Šķēlem, kā arī bijušajam satiksmes ministram Šleseram.
Šķēle paziņojumā medijiem paudis, ka apsūdzības uzskata par nepamatotām: “Man nebija nekāda pamata domāt, ka tieku turēts aizdomās par likuma pārkāpumiem konkrētajos notikumos, jo 12 gadu laikā līdz šā gada martam nebiju ne reizi aicināts liecināt minētajā kriminālprocesā.”
Arī Šlesers, paziņojot par iespējamo atgriešanos politikā, norādījis, ka “ja partijām vairs nav ko piedāvāt saviem vēlētājiem, tām ir jāatrod kāds ienaidnieks, pret kuru var mobilizēt savu elektorātu. [..] Izskatās, ka Jurašam un Bordānam nav citu darbu, ko par sevi parādīt, kā vienīgais, kas ir palicis – plivināt veco karogu ar cīņu pret oligarhiem! “Lembergs jau sēž! Vajag iesēdināt arī pārējos!””
Tostarp viņš vērsies pie Bordāna, norādot, ka viņš uzskata, ka “tas ir zemiski un prettiesiski, ka viens politiķis, izmantojot savu varu un ietekmi pār tiesībsargājošām iestādēm, mēģina iesēdināt cietumā savu politisko oponentu. Ja jūs uzskatāt, ka jūsu sūtība uz šīs zemes ir nevis radīt kaut ko jaunu, labu un nozīmīgu, kas ir svarīgs visai sabiedrībai, bet gan mitoloģiska cīņa pret ”ļaunajiem spēkiem’’, kur es, Ainārs Šlesers, esmu viens no viņiem, kurš traucē jums dzīvot, elpot un būt patiesi laimīgam, tad es esmu gatavs šodien atbildēt uz jūsu izaicinājumu.”
Jāatceras, ka jau pērn Bordāns atzīmēja, ka “ar Šlesera ietekmi būs jātiek galā”, kaut arī viņš Latvijas politikā nav klātesošs jau gandrīz desmit gadus. Šāds ministra paziņojums sekoja pēc tam, kad viņš bija publiski norādījis, ka Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā kļuva iespējama, pateicoties esošajai valdībai.
Lembergs, kurš šobrīd cietumā gaida iespēju pārsūdzēt pirmās instances tiesas lēmumu, ne reizi vien paudis, ka viņa apcietinājumam nav nekāda tiesiska pamata – tikai Bordāna pavēle – Lembergu cietumā. Par to liecinot ne tikai fakts, ka viņam piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu, kas netika pamatots ar nevienu likuma pantu, bet arī tas, ka pilnais spriedums būt pieejams tikai pēc vēlēšanām. “Līdz ar to man tiesa liedz piedalīties priekšvēlēšanu politiskajā aģitācijā. Bordānam un Kariņam nevēlamos politiķus cietumā!”
Portāls “Tieslietas.lv” jau iepriekš ir rakstījis par to, ka analizējot Kriminālprocesa likumu, nākas secināt, ka Lembergam piemērotais apcietinājums neatbilst šī sprieduma pieņemšanas laikam un apstākļiem. (http://tieslietas.lv/2021/03/12/juridiska-analize-lemberga-apcietinajums-drosibas-lidzeklis-vai-sods/)
Ir skaidri redzams, ka valdības reitings ir strauji krities un sabiedrībā arvien plašāk izskan viedoklis par valdības nomaiņu. Vai ar, pavisam iespējams, safabricētām apsūdzībām un tiesvedībām esošā valdība mēģina novērst uzmanību no savām neveiksmēm un panākt varas partijām labvēlīgu iznākumu pašvaldību vēlēšanām? Diezgan grūti būtu noticēt, ka šādi uzbrukumi bijušajiem politiķiem ir tikai sakritība laikā, kad notiek aktīva cīņa par varas saglabāšanu.
Un ja tā ir, vai tas nenozīmē, ka tiesiskums Latvijā ir apdraudēts? Sanāk, ka valdošā koalīcija mierīgi var izrēķināties ar jebkuru pilsoni, ja runa ir par tās politisko ambīciju piepildīšanu.
Atminoties nesenos notikumus, tad nevar nepamanīt, ka pēdējā laikā tiesiskums ir demontēts ne pa jokam – tā, piemēram, tieslietu ministrs atļāvies iejaukties “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Uģa Magones tiesvedībā, dodot tiesai un sabiedrībai mājienus, ka kāds it kā esot vainīgs, pie tam tos dodot pirms tiesas process ir noslēdzies un ir spēkā stājies spriedums. Un vai tikai Magones un Osinovska lieta nebija tā, uz kuras Juris Jurašs būvēja savu politisko kapitālu? Vai arī Bordāna aizrādījumi Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam, ka viņš izteicies, ka Lemberga lieta izskatīta pārāk ilgi, kas, nenoliedzami, ir taisnība. Pēdējā laika Bordāna skaļā klaigāšana ir pretrunā ar vispārpieņemtiem izpildvaras un tiesu varas darbības pamatprincipiem.
Vai uzbrūkot atsevišķiem politiķiem ar mērķi vairot savu politisko kapitālu, netiek uzbrukts arī tiesiskas valsts pamatiem? Jo runa jau nav tikai par pāris politiķiem, bet to, ka šī politiskā līnija var aizvest līdz tiesiskuma demontāžai visā valstī un var skart ikvienu no mums.
Foto: F64
