Jau vairāk nekā trīs mēnešus Ventspils mērs Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā. Šajā laikā jau vairāki tiesību eksperti ir pauduši neizpratni par tiesas piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, kam īsti nav redzams pamatojums. Pietiek.com nesen atklājis, ka Lemberga krimināllietas saīsinātajā, bet vienalga 455 lappuses garajā spriedumā iespaidīgos apjomos – pat veselām lappusēm – ir vienkārši pārkopēta apsūdzība. Turklāt pārkopēšana ir notikusi, pat neiedziļinoties saturā, tai skaitā ar visām drukas, pareizrakstības un arī faktu kļūdām.
Lai arī Rīgas apgabaltiesa skaidro, ka mūsdienu tehnoloģiju laikmetā šāda kopēšana esot parasta lieta un tas nav uzskatāms par kaut ko ārkārtēju mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs sabiedrisko attiecību jautājumos Raimonds Ločmelis gan uzsver – ja oriģinālajā tekstā ir pareizrakstības kļūdas, tās būtu jālabo. Redzams gan, ka Lemberga sprieduma gadījumā tiesa nav labojusi ne tikai pareizrakstības un drukas, bet arī faktu kļūdas.
Piemērs – kādreizējais AS Ventspils nafta prezidents Jānis Blažēvičs gan prokuratūras celtajā apsūdzībā, gan arī tiesas taisītajā saīsinātajā spriedumā ir nodēvēts par VAS Ventspils nafta direktoru, – šādu amatu viņš esot ieņēmis “ne ātrāk kā 1993. gada rudenī”.
Patiesībā gan šādu amatu viņš ieņēma nevis VAS Ventspils nafta, bet gan valsts uzņēmumā Ventspils nafta, kas no juridiskā viedokļa bija pilnīgi cits uzņēmums. Tikai 1993. gada rudenī uzņēmums tika pārveidots par valsts akciju sabiedrību, kurai jau bija nevis direktors, bet gan prezidents.
Lemberga lietas liecinieks gan prokuratūras apsūdzībā, gan arī tiesas taisītajā spriedumā ir identiski – un kļūdaini – nodēvēts par VAS Ventspils nafta juriskonsultu. Arī viņš patiesībā bija juriskonsults valsts uzņēmumā, savukārt valsts akciju sabiedrībā jau pildīja valdes locekļa pienākumus.
Šādas faktu kļūdas atrodamas tikai pāris apsūdzības un no tās pārkopētajās sprieduma lappusēs, taču kopumā spriedumā, kā jau minēts, ir 455 lappuses. Savukārt identiskas komatu kļūdas apsūdzībā un no tās nokopētajā spriedumā tikai apskatītajās pāris lappusēs ir atrodamas desmitiem – turklāt tik vienādas, ka nerodas nekādas šaubas par to, ka spriedums tiešām ir vienkārši pārkopēts no apsūdzības.
Arī Neatkarīgā atklājusi, ka apsūdzība ir vienkārši nokopēta no prokuroru sarakstīta procesuālā dokumenta – ar visām acīmredzamajām aplamībām un pretrunām. Tā, piemēram, pēc principa “copy – paste” tiesa ir rīkojusies arī saīsinātā sprieduma sadaļā par mantas konfiskāciju. Tiesa ir vienkārši nokopējusi prokuroru 2007. gada 17. decembrī sarakstīto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, nepārbaudot faktus un pilnīgi nemaz nevērtējot to, kas tiesas izmeklēšanā tiešām tika atklāts. Turklāt tiesa ir ignorējusi pat to, ka šis prokuroru lēmums ir pretrunā ar pašu prokuroru sarakstīto apsūdzību!
Tādējādi var konstatēt, ka Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija (tiesneses Irīna Jansone, Ligita Kuzmane un Ārija Ždanova) nemaz nav t.s. Lemberga lietas saīsinātā sprieduma autors. Neatkarīgās ieskatā, attiecīgi tas nepārprotami kaut ko liecina arī par šīs tiesas “objektivitāti” – par to, vai šī tiesa vispār ir kādus prokuroru apgalvojumus izvērtējusi un viņu piestādītos faktus pārbaudījusi.
No tā izriet, ka tiesa ir ne tikai pilnībā ignorējusi visu to, uz ko neskaitāmas reizes norādīja aizstāvība arestētās mantas sakarā, gan dažādas pretrunas, bet arī prasības par kvalitatīvu un efektīvu tiesas procesu.
Foto: F64
