Rīgas apgabaltiesa pārkāpusi Aivara Lemberga tiesības uz brīvību, vērtējot politiķim Aivaram Lembergam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, norādīja tiesībsargs Juris Jansons.
“Neatkarīgā” vēsta, ka 15. lappušu garajā tiesībsarga atzinumā konstatēts Rīgas apgabaltiesas pieļautais tiesību uz brīvību pārkāpums un norādīts, ka A. Lembergam par minēto pārkāpumu ir tiesības vērsties ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) vēl pirms kriminālprocesa pabeigšanas apelācijas un kasācijas tiesu instancēs.
Atzinumā uzsvērts, ka tiesa saīsinātajā spriedumā nav motivējusi, kāpēc Lembergam piemērots drošības līdzeklis apcietinājums.
Jansons norādīja, ka, lai arī Kriminālprocesa likums tiesai neuzliek par pienākumu saīsinātajā spriedumā lēmumu par piemēroto drošības līdzekli motivēt, piemērojot bargāko drošības līdzekli no cilvēktiesību ievērošanas konteksta, lēmumam jābūt likumīgam – tātad arī motivētam: “Pārbaudes lietā nav strīda par to, ka par apcietinājuma piemērošanu ir lēmusi kompetenta tiesa, pamatojoties uz likumu. Tomēr tiesībsarga ieskatā secīgi pārbaudāms, vai tiesa savā spriedumā ir pienācīgi pamatojusi apcietinājuma piemērošanu.”
Tāpat Jansons atsaucās uz ECT praksi, kas nosaka, ka “patvaļīgs apcietinājums nevar būt saderīgs ar (Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas) 5. panta 1. punktu, jo jēdziens “patvaļa” šajā kontekstā sniedzas tālāk par neatbilstību valsts tiesību aktiem. Tā rezultātā brīvības atņemšana, kas ir likumīga saskaņā ar valsts tiesību aktiem, joprojām var būt patvaļīga un tādējādi pretrunā ar Konvenciju. Prasība, ka apcietināšana nedrīkst būt patvaļīga, nozīmē nepieciešamību pēc samērīguma starp apcietināšanas pamatu un attiecīgo apcietinājumu”.
Tiesībsargs konstatējis, ka “konkrētajā lietā Lemberga apcietinājums tiesas saīsinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots”: “Lai personai ar tiesas spriedumu varētu piemērot visbargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, ir jākonstatē tādi apstākļi, kas dod pamatu uzskatīt, ka persona varētu traucēt vai izvairīties no tiesas procesa vai sprieduma izpildes. Arī Augstākā tiesa ir atzinusi, ka, lai varētu piemērot apcietinājumu par tāda nozieguma izdarīšanu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, ir ne tikai jākonstatē drošības līdzekļa piemērošanas pamats atbilstoši KPL 241. panta otrajai daļai, bet tiesai arī jāpamato, ka cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas. Savukārt apstāklis, ka persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu, automātiski nenozīmē personas tūlītēju apcietināšanu, bet gan ir kā papildu pamats, kas var kalpot kā arguments apcietinājuma piemērošanai. Tās ir tiesas tiesības, nevis pienākums piemērot apcietinājumu. Šādu apstākļu izvērtējums tiesas saīsinātajā spriedumā nav ietverts.”
Apkopojot ECT un Latvijas Augstākās tiesas lēmumus, kā arī izanalizējot Rīgas apgabaltiesas saīsināto spriedumu, tiesībsargs konstatējis sekojošo: “Ņemot vērā to, ka Rīgas apgabaltiesa savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis, tiesībsargs konstatē Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.”
Tas nozīmē, ka Lembergam tagad ir visas tiesības vērsties ar sūdzību ECT vēl pirms kriminālprocesa pabeigšanas: “Tiesa savā saīsinātajā spriedumā neietvēra nekādu motivāciju, tādējādi arī liedzot Lembergam tiesības saņemt pilnīgu informāciju par apstākļiem, kas ir bijuši apcietinājuma piemērošanas pamatā. Lai atzītu, ka Konvencijas 5. panta 4. punktā noteiktā uzraudzība jau ir iekļauta tiesas nolēmumā, ir nepieciešama tiesas motivācija, kas to pierāda. Konkrētajā gadījumā tas netika izpildīts. Ievērojot iepriekšminētos apstākļus, tiesībsargs konstatē Lemberga tiesību uz brīvību pārkāpumu Satversmes 94. panta un Konvencijas 5. panta 4. punkta kontekstā. Informēju, ka šobrīd pēc pilna tiesas sprieduma sastādīšanas Lembergam pastāv tiesības iesniegt apelācijas sūdzību, citstarp izsakot iebildumus par piemēroto apcietinājumu. Gadījumā, ja izpildīsies, kāds no KPL 281. panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem, apelācijas instances tiesas tiesnesis izvērtēs Lemberga pieteikumu par piemērotā apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu. Vienlaikus, ja minētie kritēriji neizpildīsies, Lembergs varēs apsvērt iespēju vērsties ar sūdzību ECT.”
Foto: F64
