Saeimā turpinoties diskusijām par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām, vairāki deputāti iesnieguši priekšlikumu iekļaut Pēterbaznīcas pārvaldē arī Romas katoļus, tādējādi nodrošinot, ka Sv. Pētera baznīca kļūst arvien stiprāks kristiešu vienotības un ekumenisma simbols.

Atsaucoties uz Latvijas katoļu Baznīcas Bīskapu konferences atklāto vēstuli, kurā norādīts, ka “lai kāds arī būtu tās [Rīgas Svētā Pētera baznīcas] turpmākais juridiskais īpašnieks, lūdzam, lai gan Romas katoļu Baznīca, gan Latvijas Evaņģēliski luteriskā Baznīca, savstarpēji vienojoties, varētu veikt reliģiskās darbības šajā dievnamā”, kā arī pamatojoties uz 2002. gada 25. septembra Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 4. pantu, kur Katoļu baznīcai Latvijas Republikā kopā ar tās kopienām un institūcijām tiek garantētas tiesības brīvi veikt kulta darbības un īstenot savu sūtību, veicot pastorālas aktivitātes, kā arī 22. pantu, kas nosaka, ka “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus”, kā arī pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu, Saeimas deputāti Edmunds Teirumnieks (NA) un Janīna Kursīte-Pakule (NA) iesnieguši priekšlikumu Pēterbaznīcu nodot katoļu un luterāņu kopīgā pārziņā.

Deputāti aicinājuši likumprojekta 2. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā: “Rīgas Svētā Pētera baznīcai jau kopš 13. gadsimta piemīt īpaša nozīme – tā simbolizē Rīgas piederību kristīgajai un vienlaicīgi arī Rietumu kultūrtelpai. Baznīcai 1209. gadā pamatus lika Romas katoļu Baznīca un līdz pat 1524. gadam, kad to reformācijas rezultātā pārņēma Evanģēliski luteriskās baznīcas priekšteči, tā kalpoja kā Romas katoļu Baznīcas dievnams Rīgas pilsoņiem. Tieši šajā laikā vairāku pārbūvju rezultātā izveidojās tagadējā bazilika ar toreiz 136 metrus augsto torni un pirmo publisko pulksteni Rīgā, un tika likti pamati humāno, kristīgo un katolisko ideju arvien plašākai izplatībai visā mūsdienu Latvijas Republikas teritorijā.”

“Likumprojekta 2. lasījumā 2. pantā definētā “Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturiskā vērtība” nepilnīgi atspoguļo baznīcas izcelsmi “kā Rīgas pilsoņu baznīcu”, nepieminot to, ka šo būvi uzcēla Romas Katoļu baznīca 1209. gadā un tā līdz pat 1526. gadam kalpoja kā Romas Katoļu baznīcas dievnams Rīgas pilsoņiem. Līdz ar to Likumprojektā, ja reiz tas definē “Rīgas Svētā Pētera baznīcas kultūrvēsturisko vērtību”, būtu jāpiemin baznīcas darbības posms kā Romas Katoļu baznīcas dievnamam līdz tā kļuva par evaņģēliski luterisko baznīcu. Latvijā kā demokrātiski tiesiskā valstī 21. gadsimtā Rīgas Svētā Pētera baznīcai ir jākļūst par vienojošu un iekļaujošu simbolu, nevis par šķeļošu – 16. gadsimta “šķiras varenības simbolu, kas turēja politisko un ekonomisko varu”. Rīgas Svētā Pētera baznīca ir devusi savu jumtu gan katoļiem, gan luterāņiem. Tai ir jākļūst par baznīcu, kas vieno, nevis šķeļ mūsu tautu,” pauž Saeimas deputāti.

Deputāti aicinājuši bez atlīdzības Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas un Latvijas Romas katoļu Baznīcas kopīgi un uz paritātes līdzdalības principa izveidotam nodibinājumam nodot zemes gabalu 2788 kvadrātmetru platībā un uz tā esošo Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku kopā ar kustamiem piederumiem (blakuslietām) Rīgā, Reformācijas laukumā 1.

“Šobrīd Likumprojekta 2. lasījumā iekļautais Rīgas Svētā Pētera baznīcas netiešais īpašumtiesību ieguvējs – Vācu Svētā Pētera draudze raisa neizpratni par tās vēsturisko saistību un pēctecību ar draudzi, kura Rīgas Svētā Pētera baznīcā kalpoja līdz 1939. gadam. Kā atrodams Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra sniegtajā informācijā, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze ir izveidota 2001. gada 30. oktobrī ar nosaukumu “Vācu draudze Rīga-2” un tikai nosaukuma maiņas rezultātā tā 2018. gada 2. novembrī kļuva par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzi. Uz doto brīdi nav zināma neviena vēsturiskā saistība vai mantotība, vai cits tiesisks pamatojums kāpēc tieši šai draudzei būt par organizāciju, kas, lai arī netieši, bet saņem bezatlīdzības kārtībā mantisku vērtību no valsts tik ievērojamā apjomā. Savukārt, Latvijas Romas katoļu baznīca jau 2017. gada 15. jūnijā vēstulē LR Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai norādīja, ka “vēloties apliecināt kristietības vērtības un saikni starp pagātni, tagadni un nākotni, Romas katoļu Baznīca redz dievnama [Rīgas Svētā Pētera baznīcas] nākotnes sūtību kā kopīgas lūgšanas vietu ar Latvijas Evaņģēliski luterisko Baznīcu, rūpējoties, lai Sv. Pētera baznīca kļūst arvien vairāk par kristiešu vienotības un ekumenisma simbolu,” pausts priekšlikumā.

Tiek uzsvērts, ka jau 2017. gadā Latvijas Romas katoļu baznīca norādīja, ka 2002. gada 25. septembra Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 22. pants nosaka, ka “Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus”, un Rīgas Svētā Pētera baznīca, kas no 1209. gada līdz 1524. gadam ir kalpojusi kā Romas katoļu baznīca, ir uzskatāma kā Romas katoļu baznīcas kultūras un mākslas mantojuma neatņemama sastāvdaļa un ir bijusi Romas katoļu baznīcas redzeslokā jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas brīža.

“2021. gada 7. decembrī savā vēstulē LR Saeimas frakcijām Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs norāda: “Romas katoļu Baznīca redz dievnama nākotnes sūtību kā kopīgas lūgšanas vietu ar Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, rūpējoties, lai Sv. Pētera baznīca kļūst arvien vairāk par kristiešu vienotības un ekumenisma simbolu. Šāds redzējums izriet no tā, ka Sv. Pētera baznīca ir celta kā katoliskās Baznīcas dievnams, pēc tam uz laiku pārgājusi luteriskās Baznīcas rokās, un tad atkal nonākusi pilsētas pārvaldībā. Tāpēc dievnams ar šādu vēsturi varētu kalpot kā izcils ekumēniskā centra paraugs.” Līdz ar to, lai Latvijas Republika izvairītos no starptautiska līguma pārkāpuma un kaut daļēji atjaunotu vēsturisko taisnīgumu, Latvijas Romas katoļu baznīcai un Latvijas Evanģēliski luteriskajai baznīcai ir jākļūst par vienlīdzīgiem partneriem reliģiskā kulta darbību nodrošināšanā Rīgas Svētā Pētera baznīcā,” uzskata Saeimas deputāti.

Tiek norādīts, ka pieņemot lēmumu par dievnama nodošanu tikai luterāņiem, tiktu ignorēts gan Rīgas domes lūgums Saeimu pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, nosakot, ka baznīcas īpašuma tiesības ir Rīgas pašvaldībai, gan Bīskapu konferences vēstule, kurā uzsvērts, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām.

Kā zināms, šobrīd Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīšanai Saeimā atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un LELB Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam.

Komentāri