Likuma “Par tiesu varu” norma, kas aizliedz kandidēt uz tiesneša amatu personām, pret kurām kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata, atbilst Satversmei – tādu viedokli Satversmes tiesai sniedz Tieslietu padome. Tieslietu padomes ieskatā labums, ko ar šo normu iegūst sabiedrība, ir lielāks par pieteikuma iesniedzēja tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.
Tieslietu padome vērš uzmanību uz to, ka Latvijas sabiedrība šobrīd nav gatava akceptēt to, ka tiesu varētu spriest arī tāda persona, kas pēc būtības tiek atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi, nosakot tiesnesim visaugstāko standartu amata ieņemšanai un savu pienākumu pildīšanai, tiek veicināta un vairota tiesu varas autoritāte un uzticēšanās tiesām, nodrošināta cilvēktiesību aizsardzība, kā arī stiprināts tiesiskums, kas ir demokrātiskas valsts iekārtas funkcionēšanas pamats.
Tieslietu padomes ieskatā likumdevēja izvēlētie līdzekļi sasniedz leģitīmos mērķus. Aizliegums kļūt par tiesnesi personai, kas ir saukta pie kriminālatbildības un kriminālprocesa ietvaros nav reabilitēta, ir vērsts uz to, lai tiesu sistēmā nenonāktu tāda persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pat tad, ja kriminālprocess pret šo personu ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. Augstais standarts, kas tiek izvirzīts tiesneša amatam, izriet no tiesneša statusa.
Pieteicējs, kas iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, noteiktā ierobežojuma dēļ nevar kandidēt uz tiesneša amatu. Tomēr viņš var piedalīties valsts dienestā jebkurā citā valsts amatā, izņemot tiesneša un prokurora amatu, kā arī var izvēlēties darbu jebkurā citā juridiskajā profesijā, tostarp būt par advokātu. Līdz ar to apstrīdētajā normā ietvertais aizliegums būt par tiesneša amata kandidātu skar ļoti šauru tiesību piedalīties valsts dienestā aspektu.
Satversmes tiesā ierosinātajā lietā Nr.2021-41-01 „Par likuma „Par tiesu varu” 55.panta 3.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101.panta pirmajai daļai un 106.panta pirmajam teikumam”, kas ietver tiesības pildīt valsts dienestu, kā arī izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai, Tieslietu padome ir pieaicinātā persona.
Sniedzot viedokli par apstrīdētās normas satversmību, Tieslietu padome analizēja, vai apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas atbilst samērīguma principam.
