Pieteikumā administratīvajai tiesai bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs prasījis tiesai uzlikt par pienākumu Valsts drošības dienestam (VDD) pārtraukt nelikumīgo Aivara Lemberga ietekmi uz VDD amatpersonām.

Kā vēsta “Neatkarīgā”, Lemberga ietekmes uz VDD amatpersonām esamība vai neesamība var izrādīties izšķiroša, kad Rīgas apgabaltiesa lems par viņa paturēšanu cietumā vai drošības līdzekļa maiņu.

Kā jau vēstīts, Lembergs Rīgas apgabaltiesai lūdzis viņam kā drošības līdzekli piemēroto apcietinājumu aizstāt ar mājas arestu vai drošības naudu. Lūgums pamatots ar to, ka pirmās instances tiesa pērnā gada 22. februārī, piemērojot Lembergam apcietinājumu, nav vērtējusi viņa veselības stāvokli un šobrīd Lembergam nav iespējas saņemt ārstu noteikto ārstēšanas kursu, kaut gan viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinās – viņš cieš pastāvīgas sāpes; pārslimošana ar kovidu veselībai radījusi smagas sekas.

Tikmēr “Neatkarīgā” atgādina, ka pērnā gada 22. februārī t.s. Lemberga krimināllietā tika pasludināts saīsinātais spriedums, ar kuru Lembergam tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Saīsinātajā spriedumā vispār nekā netika motivēts, kāpēc piemērots tik bargs drošības līdzeklis.

Pēc četriem mēnešiem procesa dalībniekiem tika izsniegts pilnais spriedums, un tur vienā lappusītē (no 1900 lappusēm) ir aprakstīts, kas sprieduma autoriem, citējam, “ļauj domāt, ka personai var rasties vēlme no šī soda izvairīties”, un kāpēc sprieduma autoriem “ir pamats uzskatam, ka apsūdzētajam Aivaram Lembergam var rasties nodoms no šī soda izvairīties”.

Nav šaubu – ja tiešām ir pierādījumi, ka personai ir iespējas izvairīties no soda, tad ar šiem pierādījumiem likumīgi ir pamatojama apcietinājuma piemērošana vēl pirms kriminālprocesuālo attiecību galīgās atrisināšanas (t.i., pirms vainas noskaidrošanas pēdējā instancē). Tomēr t.s. Lemberga lietas pilnajā spriedumā pierādījumi nav doti, bet ir tikai daži pieņēmumos balstīti apgalvojumi, starp kuriem skarbākais, šķiet, ir, ka Lembergs var, citējam, “izmantot viņa ietekmi uz atsevišķām amatpersonām tiesībsargājošās iestādēs (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Drošības policijā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts Policijā u.c.)”.

Ņemot vērā, ka pilnajā spriedumā nav nedz nosauktas konkrētas ietekmētās amatpersonas minētajās tiesībsargājošajās iestādēs, nedz arī atklāts, kā ietekmētās personas varētu Lembergu izpestīt no soda saņemšanas, Lembergs lūdzis šo iestāžu vadītājiem “veikt nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu spriedumā minēto ietekmi”. Viņš arī lūdzis izsniegt izziņu par to, ka Lemberga ietekme uz minēto iestāžu amatpersonām ir izbeigta.

No KNAB, VID un Valsts policijas vadības atbildēm pēc būtības var secināt, ka nekāda nelikumīga ietekme uz šo institūciju amatpersonām nav konstatēta, turpretī Valsts drošības dienesta (VDD, spriedumā minēts agrākais nosaukums – Drošības policija) vadība atteikusies atbildēt pēc būtības. Tāpēc Lembergs iesniedzis prasību administratīvajā tiesā.

Oktobrī A. Lembergs saņēma VDD atbildi, ka “detalizētāku informāciju par veiktajām un veicamajām darbībām saistībā ar Jūsu sniegtajām ziņām, kā arī šo ziņu izvērtējumu, ņemot vērā uz šādu informāciju attiecināmos aizsardzības pasākumus, VDD sniegt nevar”. Otrajā atbildē, citā starpā, bija arī norādīts, ka šo atbildi Lembergs var apstrīdēt iekšlietu ministram, ko Lembergs arī nekavējoties izdarīja.

Medijs vēsta, ka Lembergs ir lūdzis iekšlietu ministrei Marijai Golubevai skaidrot VDD rīcību, nesniedzot pieprasīto informāciju, atzīt par nepamatotu un nelikumīgu. Bet svarīgākais ir tas, ka nu jau iekšlietu ministrei Lembergs lūdzis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai tiktu pārtraukta Lemberga ietekme uz VDD amatpersonām. Par lūguma izpildi Lembergs lūdzis viņu informēt rakstveidā.

Decembrī Lembergs saņēmis Golubevas atbildi, kurā norādīts, ka Lembergs tomēr ir kļūdījies ar iesniegumu par VDD, jo VDD atbildes nevarot apstrīdēt iekšlietu ministram. No ministres izskanējis apgalvojums par to, ka Lembergs savos iesniegumos VDD būtu it kā prasījis izpaust informāciju par valsts drošības iestāžu operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesiem un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmu. Kā administratīvajai tiesai ar sava aizstāvja starpniecību norādījis Lembergs, šādu informāciju viņš VDD nav pieprasījis.

Lembergs vēlreiz vērsies pie VDD, lūdzot iestādi veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu Lemberga ietekmi uz specdienesta amatpersonām, un par paveikto viņu informēt rakstveidā. Uz šo kārtējo viņa iesniegumu VDD atbildējis, ka iestāde jau esot sniegusi atbildes uz Lemberga uzdotajiem jautājumiem. VDD atbildē arī norādīts, ka nekāda cita informācija netikšot sniegta. Uzsvērts, ka VDD turpmāk vispār nesniegs atbildes uz šāda veida Lemberga iesniegumiem.

Vienlaikus līdzīgus iesniegumus, pieprasot pārtraukt Lemberga ietekmi uz tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, Lembergs iesniedzis gan Valsts policijai, gan VID, gan KNAB. Minētās iestādes, atšķirībā no VDD, uz Lemberga iesniegumiem atbildējušas pēc būtības.

Piemēram, Valsts policija atbildē norādījusi, ka apgalvojums par Lemberga ietekmi uz Valsts policijas amatpersonām “ir vispārīgs, nekonkrēts, līdz ar to nav iespējams veikt pārbaudi, lai varētu izdarīt objektīvus secinājumus par to, vai pastāv Jūsu ietekme uz VP amatpersonām”. Tādējādi Valsts policija faktiski atzinusi, ka tās rīcībā nav nekādas konkrētas informācijas par Lemberga ietekmi uz Valsts policijas amatpersonām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā atbildē norādījis, ka “pēc VID rīcībā esošās informācijas, Jūs neesat iesaistīts kādā no VID Iekšējās drošības pārvaldes kriminālprocesiem, tādējādi jebkādu ziņu sniegšana Jums nav pamatota”. Taču šī dienesta atbildē arī teikts, ka VID nekonstatē no Rīgas apgabaltiesas lēmuma izrietošo Lemberga ietekmi uz atsevišķām VID amatpersonām.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja atbildē norādīts, ka birojs Lemberga iesniegumu par viņa ietekmi uz KNAB amatpersonām pieņēmis vērtēšanai pēc būtības.
Lemberga pieteikumā administratīvajai tiesai teikts, ka VDD rīcība, nepārtraucot un pat nevērtējot viņa iespējamo ietekmi uz dienesta amatpersonām, rada būtisku Lemberga tiesību aizskārumu un ir kvalificējama kā prettiesiska faktiskā rīcība. Administratīvajai tiesai tiek lūgts pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai novērstu Rīgas apgabaltiesas norādīto Lemberga ietekmi uz VDD amatpersonām, kā arī uzlikt VDD pienākumu sniegt Lembergam informāciju par viņa ietekmes pārtraukšanu, kas viņam ir būtiska, lai aizsargātu savas tiesības kriminālprocesā.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa 22. februārī Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 20 000 eiro apmērā. Viņam piemērotais drošības līdzeklis tika grozīts uz apcietinājumu.

Tāpat politiķis ne reizi vien norādījis uz to, ka pilnajā spriedumā minēts, ka viņš it kā tiesas procesa laikā esot organizējis lietas prokurora izsekošanu, izmantojot savu ietekmi uz atsevišķām amatpersonām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Valsts drošības dienestā.

“Vēl interesanti. Spriedumā norādīts “Drošības policija”. Bet vai tad pastāv tāda Drošības policija? Jau kopš 2019. gada 1. janvāra vairs nav Drošības policijas, bet ir Valsts drošības dienests. Vai tas dara godu tiesai, kura spriedumā raksta par manu ietekmi Drošības policijā, iestādē, kura jau vairāk nekā divus ar pusi gadus kā neeksistē? Plānoju vērsties ar iesniegumu pie spriedumā minēto iestāžu vadītājiem, lai brīdinātu viņus, ka, pēc tiesas domām, viņu vadītajās iestādēs ir cilvēki, kuri gatavo noziegumu. Spriedumā gan nav minēti nekādi fakti. Kāpēc nav minēti? Tāpēc, ka tādu nav. Tā nu es te sēžu un gaidu, ka kādu dienu kāds pie manis ieradīsies vai nu no KNAB, vai no neesošās Drošības policijas, vai VID, vai Valsts policijas un visi kopā vai katrs atsevišķi ņems mani un izvedīs ārā no cietuma. Vai tad iepriekš minēto iestāžu kompetencē ir mani atbrīvot no cietuma? Vai Rīgas Centrālcietums ir pakļauts KNAB, VDD, VID vai VP? Nē! Cietums ir pakļauts Bordānam!” uzsvēra Lembergs.

Komentāri