Šodien, 22. februārī, aprit jau gads kopš bijušais Ventspils mērs Aivars Lembergs atrodas apcietinājumā. Lai arī politiķis vairākkārt šī gada laikā ir lūdzis pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam piespriests piecu gadu cietumsods, kā arī mantas konfiskācija un 20 000 eiro liels sods, un veselības dēļ lūdzis mainīt viņam piemēroto drošības līdzekli, tiesa tikai šodien lēmusi Lembergam apcietinājumu aizstāt ar drošības naudu 100 000 eiro.

Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa spriedumu tā dēvētajā Aivara Lemberga krimināllietā paziņoja 22. februārī. Saskaņā ar prokuratūras versiju, Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, periodā no 1994. gada beigām līdz 1995. gada februārim. Šajā apsūdzībā ir divas epizodes. Trīs epizodēs viņš apsūdzēts par noziedzīgā kārtā iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju. Viena no epizodēm ir par kukuļa izspiešanas rezultātā iegūtu naudas līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, kas izdarīta periodā no 1999. gada beigām līdz 2003. gada 22. maijam par kopējo summu 1,5 miljoni latu.

Lemberga apcietinājums izraisīja sašutumu ne tikai daļā sabiedrības, bet arī tiesību ekspertu vidū. Kā, piemēram, norādījis zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks: “Tas, kas mani samulsina un kas ir aktuāls no tiesību viedokļa, ir viņa [Lemberga] apcietināšana tiesas zālē. Manuprāt, ar to tiesa ir sev sarežģījusi dzīvi, un es domāju, ka tas gan rada lielus riskus no cilvēktiesību viedokļa.”

Arī pats Lembergs neslēpa, ka uzskata, ka viņa notiesāšana ir politiskais pasūtījums. Viņš norādīja uz toreiz vēl gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām: “Tāpēc tā steidzās. Tā teikt, [Alekseja] Navaļnija scenārijs, tikai Latvijā. Apsveicu ar Latvijas tiesiskumu un demokrātismu.”

Par Lemberga, iespējams, nelikumīgo apcietinājumu līdz šim runāts daudz – atklātas gan būtiskas pretrunas Lemberga lietas saīsinātajā tiesas spriedumā, gan vērsta uzmanību uz faktu, ka Lemberga lietas tiesnese Irīna Jansone tikai sešas dienas pirms lēmuma paaugstināta amatā, kā rezultātā viņa kļuva par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas vietnieci un šīs tiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāju.

Jautājumus rada arī apsūdzības. Kā norādījis pats Lembergs, tad “pēc apsūdzības mani “smagie noziegumi” ir pastrādāti 1993.-95. gadā. Es esot izspiedis no eksprokurora Valentīna Kokaļa un no “Ventspils naftas” direktora [Jāņa Blažēviča] SIA “Puses” daļas – no katra piecu latu vērtībā. Turklāt šīs daļas viņiem nepiederēja un nedrīkstēja piederēt amatu dēļ, jo viņi [kā “Ventspils naftas” amatpersonas] slēdza līgumus ar šo SIA “Puses”. Tomēr tas netraucēja mani notiesāt uz trim gadiem. Piemēram, es esot atmazgājis noziedzīgā ceļā iegūtu mantu jau no 1995. gada, kaut gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas novēršanas likums stājās spēkā tikai 1998. gadā. Tātad attiecībā pret Lembergu šim likumam ir atpakaļejošs spēks un tas sāk darboties jau 1995. gadā.”

Lemberga advokāts Māris Grudulis norādījis, ka pilnā sprieduma motīvu daļā ir ietverts vairākas reizes mazāks it kā pierādīto faktisko apstākļu uzskaitījums nekā sprieduma aprakstošajā daļā, kādēļ ir acīmredzami, ka lielākā daļa no noziedzīgā nodarījuma aprakstā ietvertajiem apstākļiem nav pierādīti: “Sprieduma aprakstošās un motīvu daļas argumenti daudzos gadījumos ir pretrunā viens ar otru, kādēļ spriedumu nevar atzīt par pamatotu un tiesisku.”

Šorīt gan lietā noticis pavērsiens – Rīgas apgabaltiesa, iztiesājot kriminālprocesu apelācijas instancē, Aivaram Lembergam aizstāja apcietinājumu ar drošības naudu 100 000 eiro.

Vai ņemot vērā visu iepriekš atklāto un neskaitāmos jautājumus par tiesiskumu šajā lietā, vai tiešām Lemberga lietas iznākums varētu rezultāties ar iespaidīgu kompensāciju par labu politiķim? Un ko tas liecinās par Latvijas tiesu sistēmu?

Foto: F64

Komentāri