Ceturtdien, 18. janvārī tiešsaistē norisinājās DARBA TIESĪBAS 2024, kurā eksperti informēja par aktualitātēm saistībā ar darba tiesību jautājumiem, tai skaitā par likumdošanu, izaicinājumiem, sakārtotas vides un darbinieku labbūtības nozīmi, kā arī darba vides riska faktoriem u.tml. Konferencē piedalījās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Eiropas tiesību un politikas dokumentu eksperte, Eiropas Semestra koordinatore Nataļja Preisa, kas plašāk iepazīstināja ar starptautisko darba tiesību aktualitātēm.
Viņa norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi jaunus ES noteikumus, ar kuriem veicina adekvātu likumā noteikto minimālo algu Eiropā un palīdz uzlabot darba un dzīves apstākļus darba ņēmējiem Eiropā, kas tostarp nosaka koplīguma sarunu par algu noteikšanu veicināšanu, darba ņēmēju efektīvas piekļuves tiesībām uz minimālo algu aizsardzību u.tml.
Tāpat aktuāls šobrīd ir arī priekšlikums par darba samaksas caurspīdīgumu, kura mērķis ir ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprināt principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu.
Tāpat jaunums ir SDO rekomendācija par kvalitatīvu mācekļa praksi, kas paredz valstīm pienākumu pieņemt tiesisku ietvaru, lai regulētu mācekļu prakses, un sistēmas, lai atvieglotu māceklībā iegūto kompetenču atzīšanu. Saskaņā ar to valstīm būtu jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzņēmumi var piedāvāt mācekļa vietas, savukārt izglītības un apmācības iestādes var nodrošināt apmācību ārpus darba un darba vietā. Pats svarīgākais rekomendācijas elements ir mācekļu tiesības, kas ietver tiesības saņemt atbilstošu atalgojumu vai citu finansiālu kompensāciju, ko var palielināt dažādos mācekļa prakses posmos, lai atspoguļotu pakāpenisku profesionālo kompetenču apguvi, nestrādāt stundas, kas pārsniedz valsts tiesību aktos un koplīgumos noteiktos ierobežojumus, uz brīvdienām un atvaļinājumu ar atbilstošu atalgojumu vai citu finansiālu kompensāciju u.tml.
Tāpat Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, un priekšlikuma viens no mērķiem ir kibervardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošana, jo, kā norāda Eiropas Komisija, tā šobrīd ir plaši izplatīta vardarbības forma. “Direktīva satur elementus, kas var ietekmēt arī darba tiesības, tā, piemēram, kibervardarbība, kiberuzmākšanās un kibervājāšana, kas nosaka personas nepārtrauktu novērošanu bez personas piekrišanas,” norādīja N. Preisa.
Tāpat viņa iepazīstināja ar priekšlikumiem direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā, kura mērķis ir uzlabot darba nosacījumus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatāmību, tostarp pārrobežu situācijās.
Eksperte iepazīstināja arī ar citām aktualitātēm, kas ietekmēs, piemēram, attālināto darbu un darba aizsardzību.
DARBA TIESĪBAS 2024 piedalījās arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente, Vidzemes Augstskolas docente Irēna Liepiņa, SIA “E-sabiedrības risinājumi”, viens no vadošajiem personas datu aizsardzības speciālistiem Latvijā Māris Ruķers, SORAINEN darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts Andis Burkevics,“Ellex Kļaviņš” asociētā partnere, zvērināta advokāte Irina Rozenšteina, LBAS jurists, konsultants darba tiesisko attiecību jautājumos Kaspars Rācenājs, “Protectum Data” vadītājs, sertificēts personas datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs, “KPMG Law” jurists, darba un imigrāciju tiesību speciālists Antons Zagdajs, kā arī zvērināts advokāts Aldis Alliks.
Publicitātes materiāls
