Tiesnešu disciplinārkolēģija par nepamatotu atzinusi tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) rosināto disciplinārlietu pret Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi Sandru Meliņu par rupju nolaidību lietas izskatīšanā.
Kā zināms, Tieslietu ministrijā 2019. gada 24. oktobrī tika saņemts zvērināta advokāta profesora Kalvja Torgāna iesniegums par tiesneses Sandras Meliņas iespējamiem rupjiem pārkāpumiem civillietas izskatīšanā, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu tiesu varas autoritātei. Iesniegumā tika lūgts veikt pārbaudi un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā ierosināt disciplinārlietu pret tiesnesi.
Lai arī disciplinārkolēģijas lēmumā nav norādīta precīzā lieta, var noprast, ka iesniegums bijis par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieku – pilnsabiedrības “Nacionālo būvkompāniju apvienība” prasību par 12 134 532 eiro piedziņu no valsts. Prasība tika daļēji apmierināta pirmajā instancē, bet noraidīta otrajā.
Savā skaidrojumā tiesnese norādījusi, ka, atbilstoši normatīvajam regulējumam, tiesas nolēmumu atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai sauktu pie atbildības tiesnesi, kas piedalījās tā pieņemšanā, ja vien viņš nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību lietas izskatīšanā.
Zvērināta advokāta profesora Kalvja Torgāna iesniegums par disciplinārlietas ierosināšanu daļēji ir pamatots ar tiem pašiem apstākļiem, kas bija norādīti apelācijas sūdzībā. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedumā nav norādīts, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi tīšus materiālo un procesuālo likumu pārkāpumus vai nolaidību lietas izskatīšanā.
Tiesnese atzīmējusi, ka civillieta bija sarežģīta, apjomīga un specifiska, šāda rakstura strīdu viņa izskatīja pirmo reizi. Būvniecības strīdos nav pieejama plaša tiesu prakse, kā arī stabila judikatūra. Tiesnese arī norādījusi, ka ir ņēmusi vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņas, atbilstoši kurām tiesas pienākums argumentēt spriedumu nav saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu.
Tieslietu ministrs uzskata, ka tiesneses Sandras Meliņas rīcība, acīmredzami neņemot vērā no lietas materiāliem izrietošos faktus, kuriem ir būtiska nozīme tiesību normas pareizai piemērošanai, ir vērtējama kā rupja nolaidība lietas izskatīšanā. Lietas apstākļi un pierādījumi lietā nav izvērtēti pietiekami un vispusīgi. Bordāns, pamatojoties uz rīkojumā minētajiem argumentiem, lūdza saukt tiesnesi Sandru Meliņu pie disciplinārās atbildības un paskaidroja, ka tiesnesei bija jāapzinās, ka izskatāmajai lietai ir liela rezonanse sabiedrībā.
Tiesnese lūdza izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu, ievērojot, ka nepareiza materiālo tiesību normu iztulkošana vai piemērošana nav atzīstama par tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību tiesneša rīcībā.
Arī Latvijas tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš norādīja, ka apelācijas instances tiesa apstākļus, ko pauž tieslietu ministrs savā rīkojumā, ir izvērtējusi savā nolēmumā, atzīstot, ka pirmās instances tiesa ir kļūdījusies, taču nekāda apelācijas instances tiesas rīcība nav sekojusi. Šāda rīcība liecina, ka netika konstatēts pamats disciplinārlietas ierosināšanai pret tiesnesi. Par citādu argumentu sniegšanu tiesnesi nedrīkst saukt pie disciplinārās atbildības. Apstākļiem, kuru dēļ varētu uzsākt disciplinārlietu, ir jābūt acīmredzamiem un nozīmīgiem, bet tiesneša rīcībai ārpus jebkādas saprātīgas loģikas.
Tiesnešu disciplinārkolēģija, vērtējot rīkojumā par disciplinārlietas ierosināšanu izdarīto secinājumu, ka disciplinārlieta ierosināta par rupju nolaidību lietas izskatīšanā, atzina, ka konkrētais gadījums nav kvalificējams kā rupja nolaidība lietas izskatīšanā. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka konkrētajā gadījumā disciplinārlieta ir izbeidzama, jo ierosināta nepamatoti.
Tā vien šķiet, ka šī ir kārtējā reize, kad tieslietu ministrs, cenšoties demonstrēt savu pārākumu un ietekmēt tiesnešus, ir izgāzies gan tiesisko aspektu pārzināšanas ziņā, gan no varas izrādīšanas pozīcijām. Tā vien izskatās, ka tiesnešiem, atšķirībā, no ministra ir saglabājusies izpratne par to, kas ir tiesiskums. Vai tik tie nebija paša Bordāna vārdi, ka “tēlu bojā, ja cenšas izlikties labāks, nekā ir”?
Foto: F64
