Rīgas apgabaltiesa nolēmusi paturēt apcietinājumā politiķi Aivaru Lembergu, nemainot viņam noteikto drošības līdzekli. Tādējādi tiesa, iespējams, pārkāpusi ne tikai Kriminālprocesa likumu, bet arīdzan atklāti parādījusi, ka nav ieklausījusies tiesībsarga Jura Jansona atzinumā, kā arī aizstāvības paustajā, ka politiķiem piemērotais apcietinājums ir nepamatots.
Kā zināms, 22. februārī Lemberga lietā tika pasludināts pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru apsūdzētajam Aivaram Lembergam piemērotais drošības līdzeklis grozīts uz apcietinājumu. Nesen Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Irīna Jansone nolasīja pilno spriedumu Lemberga lietā, politiķa apcietinājumu pamatojot ar to, ka Lembergs kriminālprocesu ir apzināti vilcinājis, kas gan rada jautājumus, jo Lembergs nevienu sēdi nav kavējis.
Arī Lemberga advokāts Māris Grudulis norādījis, ka tiesas nolēmums aizstāvības ieskatā ir nepamatots, savukārt tajā ietvertie argumenti ir tendenciozi un nepierādīti.
“Tā, piemēram, tiesa norāda, ka laikā, kad Aivaram Lembergam bija noteikts drošības līdzeklis – aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu (patiesībā viņam šāds drošības līdzeklis noteikts nebija, jo bija noteikts tikai aizliegums pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus), viņš ir realizējis pašvaldības deputāta pienākumus (kas viņam aizliegts nebija). Līdz ar to ir redzams, ka drošības līdzekļa mērķis ir liegt Aivaram Lembergam veikt politisko darbību un īstenot vēlētāju deleģēto gribu. Tāpat tiesa spriedumā norāda, ka tā ņem vērā Aivara Lemberga ietekmi uz Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonām, kas tiešākajā veidā norāda uz to, ka drošības līdzeklis noteikts ar mērķi liegt viņam īstenot vēlētāju deleģētās tiesības un pienākumus. Tāpat tiesa norāda, ka Aivars Lembergs ir centies ietekmēt procesa virzītājus (pierādījumi tam gan spriedumā nav pat minēti). Tāpat minēts, ka Aivars Lembergs ir organizējis prokurora Mežsarga izsekošanu (uz šī pamata prokurori jau vairāk nekā 10 gadus atpakaļ vēlējās panākt Aivara Lemberga apcietināšanu). Aizstāvības ieskatā apcietinājuma piemērošana ir acīmredzami nepamatota,” sacīja Grudulis.
Neliela cerība Lembergam parādījās brīdī, kad tiesībsargs Juris Jansons sniedza atzinumu par Lembergam piemēroto apcietinājumu, norādot, ka Rīgas apgabaltiesa Lemberga lietā savā saīsinātajā spriedumā nav sniegusi pilnīgu nekādu pamatojumu un analīzi, kāpēc konkrētajā gadījumā ir piemērojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms, kāds cits personas tiesību mazāk ierobežojošs drošības līdzeklis. Līdz ar to tiesībsargs Juris Jansons konstatējis Aivara Lemberga Satversmes 94. pantā un Konvencijas 5. panta 1. punktā noteikto tiesību uz brīvību pārkāpumu.
Kā nesen atzina pats Lembergs – tiesa tiesībsarga atzinumu joprojām ignorē: “Manas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94. pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!”
Arī pēc apelācijas iesniegšanas nekas nemainījās un augusta sākumā tiesa lēma paturēt Lembergu apcietinājumā. Interesanti, ka šāds lēmums pieņemts arī neskatoties uz Kriminālprocesa likuma (KPL) 554. pantā ierakstīto: “Apelācijas sūdzības vai protesta iesniegšana aptur sprieduma stāšanos spēkā attiecībā uz visiem apsūdzētajiem šajā lietā.”
Pietiek.com jau iepriekš skaidroja, ka, tā kā drošības līdzekļa maiņa Aivaram Lembergam uz apcietinājumu ir ierakstīta tieši spriedumā, nevis kādā citā dokumentā (nolēmumā, blakuslēmumā vai tamlīdzīgi), tad līdz ar sprieduma pārsūdzēšanu automātiski tiek apturēts arī spriedumā iekļautais apcietinājums. Šis ir iemesls, kāpēc tiesas salīdzinoši reti pirmās instances sprieduma pasludināšanas laikā nosaka apcietinājumu tiem apsūdzētajiem, kas līdz tam nebija arestēti un tiesu nesagaidīja, jau sēdēdami cietumā, — skaidrs, ka pēc apelācijas iesniegšanas apcietinājums tāpat automātiski izbeigsies. Līdz ar to triju apgabaltiesnešu rīcība, apcietinājuma piemērošanu Lembergam iekļaujot spriedumā, ir radījusi apstākļus, kuros apcietinājums izbeidzas automātiski līdz ar brīdi, kurā tiek iesniegta kaut viena apelācija.
Kā zināms, apelācijas iesnieguši Aivars Lembergs, viņa aizstāvji Māris Grudulis, kā arī Grudulis kopā ar advokāti Olgu Hincenbergu. Tāpat apelācijas sūdzību iesniegusi Lemberga aizstāve Irina Kauke. Otrajā tiesu instancē taisnību meklēs arī Anša Sormuļa aizstāvis Jānis Rozenbergs, Anrija Lemberga aizstāvis Oskars Rode, kā arī kriminālprocesā aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga, cietušais Ainārs Gulbis un SIA “Pars termināls” pārstāvis. Apelācijas protestu iesniegusi arī prokuratūra.
Pie kam šis KPL pants nedod nekādas manevra iespējas. Likums pat neparedz, ka Lemberga atbrīvošanai būtu nepieciešama jebkāda iejaukšanās, piemēram, no augstāka līmeņa tiesas puses — šis ir pants, kura izpildei nav obligāti pieņemt kādu jaunu nolēmumu.
Vai tiešām attiecībā uz Lembergu spēku zaudējusi gan Satversme, gan tiesiskums?
Foto: F64
