Ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru laiks beidzas 11. jūlijā, kas nozīmē, ka jau nākamajā dienā amatā ir jāstājas viņa pēctecim. Jau pagājušajā nedēļā Tieslietu padome izsludināja konkursu uz ģenerālprokurora amatu. Uz augsto amatu plāno pretendēt Rīgas tiesu apgabala prokuratūras virsprokurors Armīns Meisters, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, Prokuroru personāla un profesionālās izaugsmes nodaļas prokurors Jānis Ilsteris un Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors Alēns Mickevičs. Tomēr vismaz pār vienu no atbildīgā amata kandidātiem gulstas aizdomu ēna – iespējama saistība ar dažādi vērtēto Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.
Ja līdz šim ģenerālprokurora amata kandidāta izvēle bija atkarīga no Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja, tad tagad noteicošā loma būs Tieslietu padomei, jo tieši padome būs tā, kas lems un virzīs kandidātu apstiprināšanai parlamentā. Lai atrastu jaunu ģenerālprokuroru, laika nav daudz, taču jau tagad paredzams, ka viena kandidāta izvērtēšanai pēc būtības būtu jāpievērš īpaša uzmanība.
Juris Juriss, kurš ir viens no apsūdzības uzturētājiem Aivara Lemberga krimināllietā, nereti izskanējis kā ticamākais ģenerālprokurora amata pēctecis. Taču jautājumus rada ne tikai Jurisa centieni pēc iespējas ātrāk panākt lēmumu Lemberga lietā – kas būtu godprātīga prokurora cienīga rīcība, bet arī dažādi interpretējamas attiecības ar lietā iesaistīto Šveices advokātu Rūdolfu Meroni.
Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Lemberga ģimenei piederošo mantu, 2015. gadā pārdeva “Ventspils naftas” akcijas starptautiskai kompānijai “Vitol” par 80 miljoniem eiro. Lai gan cena bija augstāka nekā fondu biržā, medijos izskanējusi kritika, ka patiesībā akcijas varētu būt vēl vērtīgākas. Tiek uzskatīts, ka šāds darījums nebūtu bijis iespējams bez prokuratūras pārstāvju svētības.
Ar to gan viss nebeidzās – portāls Labdien.lv šonedēļ vēsta, ka ar Meroni medijos bieži vien saistītais portāls BNN vairākkārtēji izvēlējies ieguldīt naudu tieši ar prokuroru Jurisu saistītā reklāmā, kas varētu dot signālu par Šveices advokāta ieinteresētību jaunā ģenerālprokurora konkursa iznākumā.
Kā liecina Facebook publiskotais izvietoto reklāmu pārskats, BNN aktīvi reklamējis tēmas, kas saistītas ar Lemberga tiesas prāvu un darbību kopumā, tāpat regulāri pieaicināts kāds politiķis vai persona, kas par Lembergu izteikusies kritiski. Šādas reklāmas pēdējā pusgada laikā tikai par Lembergu vien bijušas veselas 14! Aktīvi reklamētas arī ziņas par bijušo ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV), Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku un uzņēmumu Olainfarm – un atkal – tikai kritiska informācija par iepriekšminētajiem. Pēdējā laikā portāls pastiprinātu vērību pievērsis arī vienam no ģenerālprokurora amata kandidātam Jurim Jurisam – par naudu reklamētas ne mazāk kā trīs Jurisa sniegtās intervijas, kā arī viņa viedoklis Lemberga lietas ietvaros.
Tiek norādīts, ka šāda prokurora Jurisa un šobrīd pirmās instances tiesā izskatāmās Lemberga lietas liecinieka Meroni satuvināšanās un, iespējams, naudas attiecības var likt pastiprināti izvērtēt šīs divpadsmit gadus ilgās un skaļās prāvas objektivitāti un patieso motivāciju.
Jāatzīmē, ka Lembergs pats ne reizi vien uzsvēris Jurisa un Meroni attiecības, kas radījušas bažas par taisnīgu tiesvedības procesu un tiesisku lietas iznākumu. Tā, piemēram, pēc Lembergam it kā piederošās mantas aresta ir pagājuši 12 gadi, bet lēmums par mantas arestu atsevišķās ārvalstīs joprojām nav legalizēts, lai gan to ir prasījusi cietušie, apsūdzētie, viņu aizstāvji un vēl vesela rinda aizstāvju, bet valsts – prokuratūras un tiesas personā to ir kategoriski atteikušies darīt.
“Bet tā ir rīkojušies tikai uz to mantu, kas nodota glabāšanai Rūdolfam Meroni. Viss pārējais, kas ir arestēts, ir legalizēts attiecīgajā valstī. Tā ir mafioza sazvērestība, kurā ļoti aktīvi ir iesaistīta Latvijas Republikas ģenerālprokuratūra. Tur ir tāds prokurors Juris Juriss un viņi kopā ar Rūdolfu Meroni šeftē. Ģenerālprokurors to arī zina, un viņu tur piesedz,” norādījis Lembergs.
“Visos gadījumos prokurors Juris Juriss ar putām uz lūpām ir aizstāvējis viņa [Meroni] zaglīgās darbības. [..] Meroni desmit gadu laikā nav atskaitījies ne reizi par mantas uzglabāšanu,” iepriekš žurnālistiem norādīja politiķis.
Jāatzīmē, ka pats Juriss jau gadiem ilgi nav reaģējis ne uz viņam veltītajiem pārmetumiem saistībā ar “Ventspils naftas” akciju darījumiem, ne arīdzan komentējis viņa, iespējams, tuvās attiecības ar Meroni. Vai prokurors izvēlējies klusēt, jo viņam nav atspēkojošu argumentu?
Lai arī advokāta Meroni ciešā sadarbība ar tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvjiem nav nekas jauns un par to medijos ziņots gana bieži, diez vai šāda rīcība būtu uztverama par normu tiesiskā valstī, kāda ir vai vismaz vēlas būt Latvija, vēl vairāk – riskējot, ka ģenerālprokurora amatā nokļūst persona, kuru izveicīgais Šveices advokāts varētu dancināt pēc saviem ieskatiem. Vai Tieslietu padomes sastāvs izvēlēsies pievērst šim jautājumam pietiekoši lielu uzmanību – tas jau būs viņu pašu tiesiskuma un profesionalitātes lakmusa papīrs.
Foto: F64
